Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks skaidroja, ka šobrīd uzņēmums piedāvā atpūtas kuģošanas līdzekļu brīvprātīgo apdrošināšanu, bet, palielinoties ūdenstransporta popularitātei, būtu nepieciešams sākt diskusiju arī par OCTA ieviešanu šajā jomā.
Viņš sacīja: “Motorizētiem transportlīdzekļiem ātrums principā ir tas pats, kas uz ceļa, pārsniedz pat simts kilometru stundā, un sadursmes sekas var būt ne tikai sabojāta manta, bet arī smagas traumas vai pat cilvēku bojāeja. Un tad rodas galvenais jautājums – kas notiek ar cietušo? Ja ar automašīnu nodarām kaitējumu citam, pastāv OCTA sistēma, un tas ir stingri un konkrēti regulēts.” Zvejnieks piebilda, ka attiecībā uz līdzīgiem gadījumiem, kas notiek uz ūdens, visaptveroša aizsardzības mehānisma šobrīd nav.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins pauda, ka pēdējos 10 gados OCTA segums paplašinās.
“10 gadus iepriekš neapdrošināja ne elektriskos skrejriteņus, ne jaudīgos elektrovelosipēdus, un neapdrošināja arī, teiksim, stāvošas automašīnas, kuras aizdegās. Ar gadiem OCTA segums iet plašumā,” viņš sacīja, ka norādot, ka motorizētie ūdenstransporti ir ļoti jaudīga un nopietna tehnika un negadījumi laiku pa laikam notiek.
Savukārt Oskars Zvejnieks no BTA ūdenstransporta līdzekļu apdrošināšanu salīdzināja ar nesen ieviesto elektroskrejriteņu apdrošināšanu: “Aicinu jebkurā gadījumā apdrošināšanu neuztvert kā nodokli, ka tas ir, tā teikt, obligāti jāmaksā. Atceramies, ka galvenais jautājums ir, kas notiek ar cietušo pēc negadījuma un kas kompensēs zaudējumus. Gribētu īstenībā sasaistīt šo lietu ar obligāto civiltiesisko apdrošināšanu elektroriteņiem. Pieaugot intensitātei uz ielām, uzsākās diskusija un tika mainīts regulējums attiecībā par šo apdrošināšana. Jo viens ir, ka es varu ieskriet mašīnā, bet bija arī letāli gadījumi. Vēl viena līdzība ar elektro skrejriteņiem ir noma – motociklu vai laivu var iznomāt atpūtas bāzē. Un es esmu braucējs, bet es neesmu tā īpašnieks, tāpēc būtu jādomā ne tikai par vadītāju, bet arī īpašnieku un pakalpojumu sniedzēju atbildību.”
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents vērtēja, ka Rīgā ūdensceļi joprojām tiek izmantoti samērā maz.
“Tāds [būtu] nopietnāks pašvaldības solis, kur pašvaldība vēlas ieviest sabiedrisko transportu uz ūdens, es nedomāju, ka tas kaut kādā veidā risku palielina, jo tas tomēr būs kāds nopietnāks kuģis. Es teiktu, ka lielākais risks ir brīvdienu braucēji, ūdensmotociklu noma,” viņš pauda.
Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka pagaidām negadījumu skaits uz ūdens nav liels – viens vai divi negadījumi gadā. Šogad negadījumā ar ūdens transportlīdzekli viens cilvēks gāja bojā.
Apdrošinātāji šobrīd rosina sākt diskusiju par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, bet lēmums varētu tikt pieņemts viena līdz divu gadu laikā.
