Jūlija beigās ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija paziņoja par plāniem piemērot 50 % lielu ievedmuitu Kanādas ražojumiem. Šādi Vašingtona reaģēja uz Kanādas noteiktajiem ASV importa ierobežojumiem, kurus Otava ieviesa, atbildot uz ASV agrāk piemērotajām paaugstinātajām ievedmuitām Kanādas precēm.
Ar panākto progresu nepietiek Kanādas iedzīvotāju interesēm
Kopš tā laika ASV un Kanādas tirdzniecības pārstāvji bija iesaistījušies intensīvās sarunās, lai panāktu vienošanos.
Vienlaikus Tramps šonedēļ uz laiku bija iepauzējis tarifu ieviešanu Kanādas precēm,
norādot, ka Vašingtona un Otava esot tuvu tādas tirdzniecības vienošanās noslēgšanai, kas būtu “ļoti izdevīga” abām valstīm.
Taču aizvadītajā naktī – neilgi pirms vienošanās noslēgšanai atvēlētā termiņa beigām – Kanādas premjers Marks Kārnijs paziņojis: lai gan sarunās ir panākts “būtisks progress”, ar to nepietiek, lai sasniegtu Kanādas iedzīvotāju interesēm atbilstošus mērķus. Kārnijs norādījis, ka tādēļ pieņēmis lēmumu apturēt tirdzniecības sarunas ar ASV un uzdevis Kanādas delegācijai atgriezties Otavā.
Pēc Kārnija teiktā, pēdējā brīdī ASV veiktās izmaiņas darījuma nosacījumos bijušas netaisnīgas un ekonomiski nepamatotas, turklāt tās radījušas šaubas par jebkādas vienošanās uzticamību. Viņš arī atzīmējis,
ka Kanāda atbildēs uz Vašingtonas noteiktajiem 50 % muitas tarifiem Kanādas ražojumiem ar līdzvērtīgas ievedmuitas piemērošanu importam no ASV.
ASV noteiktie tarifi attieksies uz importu gandrīz 20 miljardu vērtībā
Tikmēr ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs nācis klajā paziņojumu, kurā faktiski noraidījis Kārnija teikto par izmaiņām tirdzniecības vienošanās nosacījumos: “Kanāda atteikusies noslēgt tirdzniecības vienošanos, kas balstīta uz nosacījumiem, par kuriem abas puses bija vienojušās šīs nedēļas sākumā, un, neraugoties uz ASV piedāvājumu nodrošināt Kanādai izdevīgākos nosacījumus salīdzinājumā ar jebkuru citu lielāko eksportētāju uz mūsu tirgu, Kanādas izvirzītās jaunās prasības un atkāpšanās no iepriekš uzņemtajām saistībām ir izjaukušas pēdējo dienu laikā panākto trauslo līdzsvaru.”
Jauni ASV noteiktie 50 % muitas tarifi skar tādus Kanādas ražojumus kā piens, viskijs, hokeja ekipējums, cements un citas preces. Kā norāda ziņu aģentūra “Reuters”, šie muitas tarifi attieksies uz importu no Kanādas gandrīz 20 miljardu ASV dolāru (17,5 miljardi eiro) vērtībā.
Tie ir aptuveni 5,2 % no 382 miljardus ASV dolāru (334 miljardi eiro) vērtā Kanādas eksporta uz ASV 2025. gadā.
Medijs “CNN” tikmēr vērtē, ka ASV noteiktie tarifi, visticamāk, būtiski neietekmēs amerikāņu patērētājus, kuri jau izjūt augsto degvielas cenu radīto finansiālo spiedienu. Vienlaikus medijs atzīmē, ka daudz nopietnāks jautājums ir tas, ka šo tarifu piemērošana, šķietami, izraisīs jaunu tirdzniecības karu starp Ziemeļamerikas kaimiņvalstīm.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija jūlijā paziņoja par plāniem uzlikt 50 % ievedmuitu dažādiem Kanādas ražojumiem, sākot ar pienu un piena produktiem, viskiju un hokeja ekipējumu, un beidzot ar cementu, apģērbu, mēbelēm, sēklām, makšķerēm un parūkām.
Vašingtona šādi reaģēs uz Kanādas ieviestajiem ASV importa ierobežojumiem, kurus Otava noteica, atbildot uz ASV agrāk piemērotajām paaugstinātajām ievedmuitām kanādiešu ražojumiem.
Baltais nams norādīja, ka lēmums pamatots ar 1930. gada Tarifu likumu, kas ļauj amatpersonām vērsties pret valstīm, kuras īsteno diskriminējošu tirdzniecības praksi.
