Savukārt ASV WTI markas jēlnaftas cena nākamajā mēnesī varētu pieaugt līdz 94 ASV dolāriem par barelu, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 81 dolāru.
“Goldman Sachs” pieļauj, ka nelabvēlīgākajā scenārijā 2027. gadā “Brent” markas jēlnaftas cena varētu sasniegt 140 ASV dolārus par barelu.
Šāda prognoze balstīta pieņēmumā, ka Persijas līča valstis dienā iegūs par 3,5 miljoniem barelu naftas mazāk nekā vidēji 2025. gadā.
Banka prognozē, ka tirgos pieaugs uzcenojums par risku, ņemot vērā iespējamos naftas piegāžu traucējumus, iepriekšējo naftas krīžu ilgumu un tirgus dalībnieku skepsi par noturīga diplomātiska risinājuma panākšanu militārajam konfliktam Tuvajos Austrumos.
KONTEKSTS:
Ir izskanējuši minējumi, ka Izraēla un ASV triecienus Irānai varētu atsākt tūlīt pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām 3. novembrī.
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
