Aicina valsti atbalstīt ražotājus
“Ja jūti, ka pasaulē nāk krīze, tad mēs esam pirmie, kas to jūt, jo mēs ietekmējamies no naftas izejvielām, ķīmijas un tā tālāk,” sacīja uzņēmuma “Nexis Fibers” ģenerāldirektors Toms Andersons.
Daugavpilī ražotos industriālos diegus eksportē uz Eiropu, uz ASV – no tiem top tīkli un tehniskās virves. Uzņēmums nepārtraukti ražo 96 tūkstoš kvadrātmetru plašajās telpās. Elektrības cenu uzņēmums “Nexis Fibers” fiksējis, un tā esot trīs reizes lētāka par biržā pieejamo. Gāze gan ir par biržas cenu.
“Tas arī ļoti ietekmē mūsu produktu gala cenu.
Klienti strīdas, cīnās pat par dažiem centiem par kilogramu, kas, protams, ir ietekmējis arī ražošanas apjomus šogad,” norādīja Andersons.
Bet arī ar tik bagāto pieredzi energoizmaksu samazināšanā uzņēmējs aicina valsti atbalstīt ražotājus.
“Īstermiņā jāskatās, kam, iespējams, būtu nepieciešams atbalsts, kā varbūt varētu ietaupīt energoresursu patēriņu. Bet tikpat svarīgi, ja ne vēl svarīgāk, ir skatīties ilgtermiņā, lai mēs tomēr šādus šoka momentus nākotnē pārdzīvotu vieglāk,” sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas valdes loceklis Aivars Timofejevs.
Saražot uz vietas
Viens no virzieniem ir vairāk enerģijas saražot uz vietas.
“Jo lielāka konkurence starp ražotājiem, jo izdevīgāka cena biržā, un tad labāk patērētājam,” sacīja “Augstsprieguma tīkla” Attīstības un izpētes dienesta vadītājs Antons Kutjuns.
“Pāriet uz dažādiem elektro risinājumiem, kurus mēs varam gan paši ražot, gan, iespējams, lētāk iepirkt bateriju sistēmas, attiecīgi nodrošinot uzkrāšanu,” sacīja uzņēmuma “Lucidus Smart” nodaļas vadītājs Krišjānis Vīdušs.
Samita līdzorganizētāja – Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā – direktore skaidroja, ka pierobežas reģionu energoapgādes problēmas nav unikāls jautājums.
“Ar šiem izaicinājumiem saskaramies ne tikai Latvijā vai Daugavpilī. Tas ir gan Eiropas, gan Ziemeļvalstu jautājums. Arī Ziemeļvalstu pierobežā izaicinājumi ir tādi paši – kā krīzes apstākļos nodrošināt daudzveidīgu un stabilu energoapgādi,” sacīja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvīda Enevoldsena.
Siltums Daugavpilī – vēl dārgāks
Samita laikā paziņots – no decembra Daugavpilī siltuma tarifu plānots atkal celt vēl par 7,4 %, pārsniedzot 81 eiro par megavatstundu. “Daugavpils siltumtīkli” skaidro, ka piegādātāji vairs nav gatavi pildīt līgumus par nolīgtajām cenām. Iedzīvotājiem tagad jāmeklē savi energonoturības risinājumi.
