Par to otrdien, 15. septembrī, Rīgā diskutēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas eksperti konferencē par energoapgādes drošību.
Baltijas valstis pēc atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla arvien vairāk balstās uz savienojumiem ar pārējo Eiropu un Ziemeļvalstīm. “Nordic Energy Research” vadītājs Klauss Skitte norādīja – šie savienojumi palīdzēja stabilizēt Baltijas energosistēmu, taču līdz ar ciešāku integrāciju arī riski kļūst kopīgi.
“Šobrīd lielākā daļa valstu gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs izstrādā savus nacionālos drošības plānus un rūpējas par savas enerģētikas infrastruktūras aizsardzību. Tas ir dabiski. Taču mēs varētu kļūt daudz stiprāki, ja uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm skatītos kā uz vienotu reģionu. Pirmais solis būtu ciešāk koordinēt valstu rīcību reģiona līmenī,” atzīmēja Skitte.
Eksperta ieskatā, politiskā griba ciešākai sadarbībai jau ir – Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas ministri šo jautājumu ir apsprieduši. Tagad galvenais esot pāriet no politiskas apņemšanās pie konkrētas rīcības.
