Kā paziņojusi Somijas Aizsardzības ministrija, Helsinku un Parīzes sadarbība paredzēs konsultācijas par kodoldoktrīnu, kopīgas militārās mācības, kā arī iespēju uz laiku uzņemt Francijas stratēģiskos gaisa spēkus Somijā. Vienlaikus Somijas prezidents Aleksandrs Stubs izteicies, ka runa nav par kodolieroču izvietošanu Somijas teritorijā.
“Tas nozīmē, ka mēs dažādojam savas aizsardzības un atturēšanas spējas. Mūsu aizsardzības pamats arī turpmāk būs pašu spēki. Tam seko NATO [ietvars] un mūsu kopīgā rīcība ar sabiedrotajiem. Tagad mēs iegūsim vēl vienu atturēšanas līmeni, ko nodrošinās Francijas kodolieroči.
Praksē tas nozīmē, ka mēs kopā ar Franciju plānosim un, visticamāk, rīkosim militārās mācības. Tas stiprinās mūsu stratēģiskās atturēšanas spējas. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka miera laikā Somija nebūs kodolieroču izvietošanas vieta,” sacīja Stubs.
Šā gada jūnijā Somijas parlaments atcēla aizliegumu pārvadāt kodolieročus caur valsts teritoriju un glabāt tos aizsardzības vajadzībām. Premjerministrs Peteri Orpo skaidroja, ka likums netika pieņemts ar mērķi izvietot kodolieročus Somijas teritorijā, bet gan lai “novērstu tiesiskos šķēršļus, kuru nav citās Ziemeļvalstīs”.
Tikmēr arī Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals paziņojis, ka ar Franciju notiek sarunas par Igaunijas pievienošanos paplašinātās kodolatturēšanas programmai. Kā intervijā aģentūrai AFP skaidro Mihals, Igauniju jau šobrīd aizsargā tā sauktais NATO kodollietussargs, turklāt valstī jau ir izvietoti Francijas karavīri. “Tāpēc, ja pastāv iespēja padziļināt sadarbību [šajā] jomā, tad visticamāk, tas tā arī notiks”, pārliecināts Igaunijas premjers.
