ĪSUMĀ:
Dobeles pusē attīsta ogulāju un puķu stādu audzēšanu
“Citi prasa, kā man iet biznesā? Es parasti šo vārdu aizliedzu lietot savā saimniecībā, jo tas ir dzīvesveids ar saimnieciskās darbības piesitienu. Jo nu katru dienu tu par to nebeidz domāt, visu laiku tu esi tajā visā iekšā,” stāstīja Eduards Smiļģis, kurš Dobeles pusē pirms deviņiem gadiem izveidoja uzņēmumu “Latroots”, ko pazīst pēc zīmola “Ogotava”.
Smiļģis izaudzis dārzkopju ģimenē, vecāki savā zemnieku saimniecībā audzē augļu koku stādus un arī Eduards, pēc darba posma Rīgā atgriežoties dzimtajā pusē, izmantojot finanšu institūcijas “Altum” atbalstu, iegādājās 5 hektārus (ha) zemes un sāka audzēt ogulāju stādus.
Deviņu gadu laikā īstenoti septiņi projekti ar kopējo finansējumu 160 000 eiro, tai skaitā izveidots dziļurbums un uzceltas ražošanas ēkas.
“Mums ir divas 480 kvadrātmetru siltumnīcas, tajās tiek audzētas pamatā krūmmellenes un sausserži, šeit ir arī visi šie stādi, tiks vesti iekšā pārziemināt. (..) Visam ir projekti, arī saules paneļiem atbalsts no Eiropas fondiem un bankas, jo tam visam ir vajadzīga sākumā sava nauda, kuru iegulda, un pēc tam līdzmaksājumu veic pēc tam. Nu, tad tādi apjomīgākie šeit ir nosiltināti kompleksi, dziļurbuma izveides, laistīšanas baseinu un ražošanas ēku izveide. Ilggadīgo stādījumu ierīkošana,” stāstīja Smiļģis.
Stādu audzētājiem labs laiks biznesā bija Covid laiks, kad nevarēja ceļot un visi, kam bija zeme, pirka stādus. Pēc tam ienākumi strauji samazinājās un Smiļģu ģimene divu hektāru platībā sāka audzēt krūmellenes. Eduarda sieva Lāsma stāstīja, ka tagad līdz Jāņiem siltumnīcās audzē arī puķu stādus.
Foto: Daina Zalamane/Latvijas RadioFoto: Daina Zalamane/Latvijas RadioFoto: Daina Zalamane/Latvijas RadioFoto: Daina Zalamane/Latvijas RadioFoto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
“Tās pārsvarā ir vasaras, pavasara puķu stādi, ziemcietes, kas pārziemo, tāpēc nedaudz esam sākuši, kas tagad ir modē, graudzāles sūtīt – tas ir tas pieprasītais šobrīd. (..) Ražotāju paliek arvien vairāk, bet īstenībā liela daļa arī cilvēki par šādu produktu nemaz nezina. Veselīgs našķis bez pievienota cukura, bez konservantiem, ar dabīgiem vitamīniem. Krūmmellenes, pārējos augļus, kas mums ir – āboli, bumbieri, zemenes, avenes,” teica Smiļģe.
Saimnieki ieguldījuši lielu darbu, lai labiekārtotu apkārtni – izveidots bruģēts laukums, kur var notikt tirdziņi, plānots uzbūvēt tiltiņu un izveidot dendrāriju. Tāpat kā citi lauksaimnieki, arī stādu un ogu audzētāji ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem un pērn bargajā salā izsala ķiršu dārzs, bet no plānotajām 10 tonnām krūmmelleņu izauga tikai tonna.
Sezonas laikā uzņēmumā strādā 1 līdz 3 darbinieki, un pērn uzņēmuma apgrozījums bija 42 000, peļņa teju 8000 eiro, bet šogad finanšu rādītāji būs sliktāki,
un saimnieki cer, ka daļu zaudējumu kompensēs ienākumi no liofilizētajiem augļiem. Eduards stāstīja, ka vairs nekvalificējas jaunā lauksaimnieka statusam.
“Mēs sākām 26 27 gadu vecumā, un ir skumji, ka tu 30 bišķiņ pāri gados kā jaunais īsti nekvalificējies. Tajā pašā laikā, piemēram, zinot, ka lielsaimniecības pārņem jaunā paaudze no vecākiem, neskatoties, ka tur varbūt ir simtos tūkstošu vai pat miljonu saimniecības, tie vēl tomēr ir tiek uzskatīti kā jaunie. Bieži ir, piemēram, dzirdēts, ka varbūt ir sarežģīti apdrošināt būves vai citas lietas, mums tādu problēmu nav,” teica Smiļģis.
Biznesa uzsācēji varēs maksāt arī mikrouzņēmuma nodokli
Uzņēmums “Latroots” ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un šī juridiskā forma ir Latvijā populārākais uzņēmējdarbības veids. Piemēram, pērn 88,9 % no visiem jaunreģistrētiem uzņēmumiem bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tā kā no nākamā gada 1. aprīļa biznesa uzsācēji varēs maksāt arī iesācēju mikrouzņēmuma nodokli (MUN) – 10 % no apgrozījuma, ja tas nepārsniedz 12 000 eiro gadā, vaicāju uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Smiļģim, kā viņš vērtē jauno normu?
“Priekš sākuma, startam tas varētu būt diezgan tāds nu, labs variants, jo, protams, tas apgrozījums tāds ļoti, ļoti mazs. Tas arī varētu būt cilvēkam kāds pastāvīgs darbs un paralēli viņš mēģina attīstīt savu mazo saimniecisko darbību, pakalpojumu sniegšanu, vai tas ir sezonāli vai kā citādi,” vērtēja Smiļģis.
MUN likme Latvijā gadu gaitā mainījusies, šobrīd MUN likme ir 25 %. Lai samazinātu administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nelielā apjomā ikdienā sniedz dažādus pakalpojumus, Saeima septembrī atbalstīja grozījumus MUN likumā un tas nozīmē, ka MUN 10 % apmērā no apgrozījuma varēs maksāt fiziskas personas, ja nenodarbina citus darbiniekus un neveic citu saimniecisko darbību. Jauno normu, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī, skaidroja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Inguna Leibus:
“Lai nebūtu tā, ka visi tagad, kas jau šobrīd ir reģistrējuši saimniecisko darbību kā frizieri, kā kurjeri vai fotogrāfi, lai viņi visi tagad masveidā nepāriet uz šo mazo nodokli,
tāpēc tas tiešām ir kā iesācēja mikrouzņēmumu nodoklis, kuru var izvēlēties tad, ja iepriekšējos divos gados nav bijusi reģistrēta saimnieciskā darbība.
Tātad tas tiešām ir kā iesācēju mikrouzņēmuma nodoklis, saprotot, ka tur vispār nav sociālā apdrošināšana, ka tas tikai ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un to var izmantot starp fiziskām personām, veicot darījumus, ja darījuma apjoms nepārsniedz 12000 eiro gadā.”
Foto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
“Tur ir iesaistīta banka, kurā ir jāatver konts un tad maksājums par šo pakalpojumu vai preci nonāks bankas kontā. Banka aprēķinās šos 10 procentus un tālāk samaksās VID. Pašam nekas nav jādara, bet jāsaprot, ka būs jāsamaksā par pakalpojumu bankai. Tas būs vienkārši no abām pusēm – gan tam cilvēkam, kas saņem šo pakalpojumu jeb preci un banka tālāk nodala 10% no samaksātās summas nodoklis un pārējais paliek šim mazajam uzņēmējam. Tas tā arī domāts, lai tas būtu ļoti, ļoti vienkārši. Tas ir tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums, kas nonāk lielākā daļa pašvaldībā, tātad kurā viņš ir deklarēts,” skaidroja Leibus.
Friziere: 10 % MUN ir ļoti atbilstošs un daudz vieglāk samaksājams
“Es domāju, ka iesācējiem šie 10 % ir ļoti atbilstoši un daudz vieglāk nekā maksāt kaut kādu lielāku nodokli,” vērtēja Aiga Rudovska, kura Dobelē par frizieri strādā jau 30 gadus; viņa ir individuālais komersants.
No kopējā uzņēmumu skaita šo uzņēmējdarbības formu pērn izvēlējās nedaudz vairāk kā 9 % pašnodarbināto.
“Iesācējam, viņam ir jāgūst no sākuma prakse un pēc tam jāsāk maksāt nodokļi, jo kur tad viņam radīsies tie klienti, ja? Ja vien tam jaunam frizierim nav izdevumi ļoti, ļoti lieli, ja viņam ir tā frizētava tur jāiekārto vai kaut kā tamlīdzīgi arī. Jo sistēma tiks vairāk vienkāršota, jo cilvēkam būs elementārāk to visu darīt oficiāli,” uzskata Rudovska.
“Šis derētu ļoti labi tiem cilvēkiem, kas ir kouči, kas vada meistarklases, kur tev vienīgā izmaksa ir dators, pildspalva un papīrs un tu pārdod savas intelektuālās zināšanas.
Tad no tā 1000 to simtu samaksāt ir “ok”, manuprāt, ja, tā ir 1/10 daļa. Bet, tiklīdz tev apgrozījums un peļņa tuvojas viens otram, bieži vien tev pat fiziski nebūs tādas naudas kontā, lai pārskaitītu tos 10 procentus no apgrozījuma,” norādīja uzņēmēja Liene Jeraševa.
Viņa drīz dosies dekrēta atvaļinājumā, jo gaida trešo bērnu, un līdz šim algotu darbu bankā apvienoja ar savu mazo biznesu – meistarklašu vadīšanu dekupāžā un citos dekorēšanas veidos. Ar dekupāžu aizrāvās Lienes mamma un māsa un, tā kā Liene RTU bija studējusi loģistiku, viņa meistarklašu veidošanā saredzēja biznesa ideju un vērtēja, ka uzsākt saimniecisko darbību bijis viegli.
“Saimniecisko darbību jūs varat atvērt attālināti, ieiet Valsts ieņēmumu dienestā – tas ir pāris klikšķu jautājums, izvēlēties saimnieciskās darbības modeli, tagad arī saimnieciskajai darbībai izdevumi un ienākumi ļoti vienkārši reģistrējas un, ja nav iespēja izrakstīt elektronisku rēķinu savam klientam, jūs vienmēr varat kvīšu grāmatiņu grāmatnīcā nopirkt. Un viss ir tiešām daudz vieglāk nekā pirms 5 6 gadiem,” uzskata uzņēmēja.
Uzņēmēja norāda uz uzņēmējdarbības šķēršļiem
SIA “Hameleons Art” Jeraševa Jelgavā izveidoja pirms diviem gadiem un, tā kā uzņēmums arī importē dažādus dekorēšanas materiālus no ASV un tos eksportē uz 12 Eiropas valstīm, tad uzņēmuma apgrozījums pērn bija salīdzinoši liels – 102 531 eiro gadā, bet peļņa bija gandrīz 25 000 eiro. Liels atspēriens uzņēmuma attīstībā bija ES projekta finansiālais atbalsts, kas ļāva iegādāties zāģus koka sagatavju izgatavošanai.
“Sāc strādāt un skaties, kur tevi straume nes, jo mēs esam vienīgie, kas spēj nodrošināt augsti kvalitatīvo materiālu iegādi šeit Latvijā un arī 12 Eiropas Savienības valstīs, tas ir tas tā kā mūsu lielākā pievienotā vērtība. Un savukārt Amerikā mēs esam uzsākuši “Youtube” tiešraides, mēs esam satura radītāji diviem amerikāņu brendiem un tagad mums ir divi partnerprogrammas veikali Ņujorkā, kur savukārt mūsu amerikāņu klientiem var nodrošināt tos materiālus, ar kuriem mēs šeit arī strādājam,” klāstīja Jeraševa.
Jeraševa joprojām ir uzņēmuma “Hameleon Art” vienīgā darbiniece, tāpēc kā problēmu, kas maziem uzņēmējiem sagādā grūtības, viņa minēja neapliekamo minimumu, ko piemēro algai bankā, bet nevar piemērot algai savā uzņēmumā. Lai saņemtu minimālo algu savā mazajā biznesā – 780 eiro mēnesī, kas ir 520 eiro uz rokas, valstij jāpārskaita 440 eiro un kopumā no uzņēmuma konta tiek aizskaitīti 920 eiro. Problēmas daudziem sagādā arī e-rēķinu izrakstīšana.
Foto: Lienes Jeraševas personīgais arhīvsFoto: Daina Zalamane/Latvijas RadioFoto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
“Piemēram, pārdodot kādai skolai, pašvaldībai preci, ir jānodrošina e-rēķins. Bet, paldies dievam, man ir tāda mazā “Mozello” sistēma, uz kuras ir mans e-veikals, un viņi ir inovatīvi un aši čaļi, un viņi ir to sakonfigurējuši. “Mozello” ir mājas lapu izstrādātāji. Jā, bet, ja es būtu cilvēks parastais, kurš kā saimnieciskās darbības veicējs operē ar savām kvītiņām, ja, tad man labāk tai pašvaldībai nepārdot,” vērtēja uzņēmēja.
Importējot preces no ASV, problēmas sagādā arī PVN priekšapmaksa.
“Es ievedu no Amerikas, piemēram, par 5000, bet 1000 man ir jāatdod valstij pie atmuitošanas kā nodokli šai kravai visai, un tad man viņu atgriež pēc pusotra mēneša.
Jā, bet nodokļi tajā mēnesī man ir jāmaksā, tad manu PVN par kārtējo, gan arī manu algas nodokli. Gads, pusotrs ir jānostrādā, jābūt A kategorijai, tam reitingam VID un nedrīkst būt neviena deklarācijai kavēta ne gada, ne ikmēneša un nevienam parādam. Citreiz, lai mēs to sasniegtu to A, mēs palielinām aldziņu, jo ar šo, piemēram, es tagad varēšu tikt pie tā īpašā PVN režīma. It kā valsts saka – jā, forši, mums jūs vajag, jo no mazajiem izaug vidēji, no vidējiem izaug lielie, ja, bet nu pa mazu tā alga sākumā tā minimālā, tāpēc B,” teica Jeraševa.
Profesore: Visbiežāk izmaiņas skar tieši PVN nodokli
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Inguna Leibus vērtēja, ka uzņēmējdarbībā visbiežāk izmaiņas skar tieši PVN nodokli. Pievienotās vērtības likumā ir 147 panti.
“Katra situācija ir ļoti individuāla, tāpēc es vēlreiz silti iesaku, ja ir grāmatvedis, vismaz vienreiz gadā pakonsultēties, izrunāt savu biznesu. Ja nav grāmatveža, meklēt iespējas pilnveidot savas zināšanas, savu finanšu pratību, savu nodokļu pratību, jo tajā tomēr ir jāorientējas. Varbūt kāda norma ir izdevīgāka SIA gadījumā, bet kāda norma varbūt būs izdevīgāka, ja tu esi vienkārši pašnodarbinātais.
Tā ka nevar viennozīmīgi atbildi pateikt, katra situācija jāpavērtē atsevišķi. Par to ir savlaicīgi jādomā, kādā formā reģistrēt,” atzīmēja universitātes profesore.
2025. gadā Latvijā tika nodibināti 10 445 jauni, bet likvidēti 7899 uzņēmumi un kopumā tā ir pozitīva tendence, jo jaunreģistrēto uzņēmumu skaits par trešdaļu pārsniedza likvidēto uzņēmumu skaitu. Uzņēmumu likvidācijai var būt dažādi, arī iepriekš neparedzami iemesli, bet ikvienai valstij ir svarīgi uzņēmumi, kas maksā nodokļus valsts budžetā.
Tāpēc no valsts institūciju puses jādara viss, lai uzsākt biznesu būtu viegli gan frizierim, gan lauksaimniekam, gan citu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, pērn ieviestā jaunā īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazo uzņēmumu atbalstam nevis atviegloja, bet sarežģīja darbu daudziem mazajiem uzņēmējiem, kas iepērk pakalpojumus vai preces no ārvalstīm.
