Daugavpils kā mezgls starp Tallinu un Varšavu
Pašlaik noslēguma stadijai tuvojas projekts, kas Daugavpili iekļautu plašākā Eiropas centrālās daļas dzezceļa infrastruktūrā, faktiski nodrošinot savienojamību no Tallinas līdz Varšavai, izmantojot “Stadler” vilcienus.
Latvija šos vilcienus nepirks – “Vivi” publiskā iepirkumā plāno nomāt līdz diviem “Stadler FLIRT” dīzeļvilcieniem no Igaunijas pasažieru pārvadātāja “Elron”. Nomas līgumu plānots slēgt uz laiku līdz četriem gadiem, bet tā maksimālā summa varētu sasniegt 10,5 miljonus eiro.
“Ērtība [būs] tieši Daugavpils iedzīvotājiem savienojamību ar Rīgu, kur vismaz reizi dienā varēs nokļūt Rīgā ar modernu vilcienu,” norādīja ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”).
Iecerēti divi savienojumi – Tallinas–Rīgas–Daugavpils virzienā un no Daugavpils uz Viļņu, tālāk nodrošinot iespēju nokļūt arī Varšavā.
Infografikas maršrutu plānojumiem Foto: AS “Pasažieru vilciens”
“Varšava ar visām izrietošajām iespējām – Prāga, Vīne, Budapešta un arī Minhene. Tas nozīmē, ka Latgalei šobrīd vienlaicīgi ar tādu aktivitāti, kura tiek realizēta valsts līmenī ar nosaukumu “Rail Baltica”, beidzot nāk pat veselīga alternatīva nodrošināt savienojamību, un Daugavpils šajā ziņā kļūst par reģionālo centru,” atzina Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”).
Savukārt tiešo vilcienu starp Daugavpili un Viļņu plānots atjaunot līdz gada beigām, taču gala lēmums vēl jāpieņem Lietuvas pasažieru pārvadātājam “LTG Link”.
Vienlaikus ir arī mājasdarbi, kas jāizpilda, tostarp esošās dzelzceļa stacijas pielāgošana. Tikmēr pašvaldība no “Latvijas dzelzceļa” pārņem stacijas ārtelpu jeb teritoriju pie dzelzceļa stacijas, lai veidotu vienotu savienojumu starp dzelzceļu un autoostu.
Stacija Daugavpilī Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcija
Ministrs arī atzina, ka pašlaik uz Latgales reģionu kursējošiem vilcieniem nolietojums ir augsts un vilcieni neesot atbilstoši mūsdienu situācijai.
“Noņemt no līnijas vecos dīzeļus”
Ar jauniem vilcieniem paredzēts pakāpeniski nomainīt pašlaik Latgales maršrutos kursējošos, tehniski novecojušos dīzeļvilcienus.
Jūlijā Daugavpils mērs Elksniņš rosināja valdībai atjaunot dzelzceļa elektrifikācijas projektu uz Latgales reģionu divos posmos — no Aizkraukles līdz Daugavpilij un līdz Rēzeknei. Pilnas elektrifikācijas vietā Latgales maršrutos plānots iegādāties bateriju vilcienus. Lēsts, ka tie Latvijā varētu parādīties ap 2029. gadu.
Iecere dzelzceļa elektrifikācijai Latgales reģionā tika virzīta jau iepriekš, līdz projekts Daugavpilī tika apturēts 2020. gadā, samazinoties tranzīta kravu apjomam un riskam noteiktajā laikā neizmantot Eiropas Savienības finansējumu.
Autotransporta direkcija (ATD) jau noslēgusi līgumu par deviņu vilcienu iegādi no vilcienu ražotnes “Škoda Vagonka” par 89,4 miljoniem eiro. Līgumā paredzēta iespēja, ka tiks atrasts finansējums pasūtīt vēl septiņus vilcienus. Tādējādi kopējais vilcienu skaits varētu sasniegt 16, bet visa iespējamā pasūtījuma vērtība būtu teju 160 miljoni eiro, liecina Satiksmes ministrijas informācija.
Atšķirībā no pašreizējiem elektrovilcieniem bateriju vilcieniem nevajadzētu izbūvēt kontakttīklu visā maršruta garumā. Būtu jāierīko uzlādes infrastruktūra, tostarp Aizkrauklē, bet tālāk līdz Latgales pilsētām vilcieni varētu braukt, izmantojot akumulatoros uzkrāto enerģiju.
Pašlaik Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnija ir elektrificēta tikai līdz Aizkrauklei, bet tālāk Latgales virzienā pasažieru pārvadājumus nodrošina dīzeļvilcieni.
Vairākās stacijās, tostarp Latgalē, būs jāizbūvē uzlādes infrastruktūra
Daugavpils pašvaldībā joprojām aicina atjaunot plašāku kontaktlīniju elektrifikācijas projektu līdz Daugavpilij un Rēzeknei, jo šāds projekts būtu ieguldījums ne tikai pasažieru pārvadājumos, bet arī instruments Latgales industrializācijai, darba vietu saglabāšanai un vietējās uzņēmējdarbības attīstīšanai.
Priekšlikums aktualizēts laikā, kad tranzīta kravu apjoma krituma dēļ sarūk dzelzceļa nozares darbība un tiek likvidētas darbavietas. “LDz Cargo” 2026. gadā sāka kolektīvās atlaišanas procesu, kas īpaši skar Daugavpili.
