Latvijas pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem. Strādājošajiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, dalība pirmajā un otrajā pensiju līmenī ir obligāta. Daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta pensiju otrajam līmenim un ieguldīta finanšu tirgos, veidojot cilvēka individuālo pensijas kapitālu. Valsts ir paredzējusi iespēju gadījumos, ja cilvēks aiziet mūžībā pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, otro pensiju līmeni atstāt mantojumā.
“Parasti tās rakstāmas ar četriem vai pieciem cipariem. Reti ir trīs ciparu skaitlis. Parasti ir vairāki tūkstoši līdz pat vairākiem padsmitiem tūkstošu uzkrājumu,” skaidroja zvērināta notāre Ilze Metuzāle.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) stāstīja, ka iedzīvotāju uzkrājumi pensiju otrajā līmenī ir dažādi, sākot no dažiem desmitiem eiro, līdz pat 50 000 eiro.
Tomēr, lai pensiju otro līmeni varētu mantot, pensiju sistēmas dalībniekam ir jāiesniedz iesniegums. Ja tas netiek izdarīts, tad kapitāls tiek ieskaitīts pensiju speciālajā budžetā.
“Šobrīd no kopējā dalībnieku skaita iesniegumu ir iesnieguši 44 % otrā līmeņa dalībnieku. Kopējais dalībnieku skaits ir 1,3 miljoni. Bet, ja mēs skatāmies pēc aktīvajiem dalībniekiem, kuri veic sociālās iemaksas, to ir tikai 850 000,” teica VSAA pārstāve Ilze Vindele.
Ir trīs iespējas, kas var mantot pensiju otro līmeni. To var atstāt pensiju speciālajam budžetam, var norādīt konkrētu personu, kas uzkrājumu mantos, vai arī izvēlēties iespēju mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā.
“Norādītā persona nesaņems izmaksu uzreiz. Mirušā kapitāls tiks pievienots pie norādītās personas kapitāla, un saņems to, tikai pieprasot vecuma pensiju,” skaidroja Vindele.
Ja tiek norādīts, ka pensija jāmanto civillikumā noteiktajā kārtībā, tad uzkrājumu mantinieki varēs saņemt uzreiz. Savukārt, ja pensijas kapitāls tiek ieskaitīts pensiju speciālajā budžetā, tas nenozīmē, ka visos gadījumos šī nauda paliks tikai valsts rīcībā.
“Nāves gadījumā šī nauda tiks pievienota pie pensiju pirmā līmeņa un izmaksāta kā apgādnieka zaudējuma pensija. Tas ir, palielinot ienākumus par apgādājamajiem,” sacīja VSAA pārstāve.
Lielākā daļa, proti, 83 % ir izvēlējušies iespēju mantot civillikuma noteiktajā kārtībā. 16 % norādījuši konkrētu personu, bet 1 % – pensijas speciālo budžetu.
Savu izvēli visvienkāršāk izdarīt elektroniski portālā “Latvija.lv”.
“Jums jāiet “Latvija.lv portālā un jāizvēlas “VSAA informācija un pakalpojumi”. Tur būs visa informācija gan par jūsu ienākumiem, gan par pensiju pirmajā līmenī uzkrāto kapitālu, pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, jūsu ieguldījumu plāns, līdzekļu pārvaldītājs un izdarītā izvēle. Ja vēlaties kaut ko mainīt, turpat var arī visu to nomainīt,” skaidroja Vindele.
Cik liela nozīme šai izvēlei ir praksē, liecina šā gada dati. No mūžībā aizsaukto cilvēku pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla pensiju speciālajā budžetā ieskaitīti 6,6 miljoni eiro. 1,7 miljoni eiro pievienoti to personu pensiju kapitālam, kuras bija norādītas kā mantotājas. Savukārt Civillikumā noteiktajā kārtībā mantiniekiem izmaksāti 3,7 miljoni eiro. Tāpēc speciālisti aicina neatlikt izvēli uz vēlāku laiku.
