Latvijas premjers turpina uzstāt uz papildu septiņu miljardu eiro piešķiršanu Latvijas austrumu robežas stiprināšanai. Pašreiz mūsu valstij tiek paredzēts atvēlēt 9,3 miljardus eiro. Līdz ar to, premjers vēlas palielināt budžetu par aptuveni 75 %.
“Es domāju, ka tas ir diezgan reāli. Protams, ka tas viss izšķirsies pēdējās naktīs, kad tiks pieņemts fināla budžets. Mēs to neprasām par skaistām acīm. Arī Eiropa saprot: ja mums būs vāja robeža, tad būs arī vāja Eiropa. Noteikti, ka mums trīs Baltijas valstīm vislielākās izredzes pastāvēt uz mūsu budžetu,” sacīja Ministru prezidents.
Tāpat Kulbergs grib sarunās atrast arī papildu naudu lauksaimniekiem.
Sarunas būs sarežģītas un pašlaik nav skaidrs, vai līdz gada beigām izdosies rast gala vienošanos. Tā dēvēto “taupīgo” valstu bloks uzskata, ka budžeta priekšlikums šobrīd ir pārāk liels.
Pagaidām zināms, ka tā sauktās “nacionālās aploksnes”, kur ir kohēzijas nauda un lauksaimnieku maksājumi, ir faktiski neskartas – tās paliek kā EK sākotnējā piedāvājumā. Bet samazināta nauda konkurētspējai, arī infrastruktūrai, kas nav laba ziņa “Rail Baltica” un ES, lai kaut mazliet mierinātu tās valstis, kas budžetā iemaksā vairāk nekā saņem.
“Tas ir par lielu un par dārgu. Tas palielināt Zviedrijas iemaksas par 60%. Tas ir pilnīgi nepieņemami,” vērtē Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
“Mums ir jāsamazina un jāmodernizē priekšlikums, kas tagad ir uz galda. Paldies jums,” lakonisks bija Nīderlandes valdības vadītājs Robs Jetens.
Savukārt vairāku valstu EP deputāti uz šīm dalībvalstīm ir faktiski pārskaities, sakot, ka to nacionālie budžeti šajos gados ir auguši krietni vairāk nekā ES budžets. Bet parlaments ieteic risinājumus.
“Mēs saprotam, ka dalībvalstis nevar un politiski nav gatavas iemaksāt ES budžetā ievērojami lielākas summas. Otrs risinājums būtu krasa budžeta samazināšana, taču tas būtu nepareizi – tas novājinātu Eiropu un neatrisinātu mūsu problēmas,” pauž Eiroparalamentārietis, ziņotājs par daudzgadu budžetu Zigfrīds Murešans. “Pastāv arī trešais risinājums – pašu ieņēmumu avotu radīšana Eiropas līmenī. Eiropas Parlamentam ir vairākas idejas, tostarp, par digitālo nodokli jeb aicināt pasaules lielākos tehnoloģiju uzņēmumus, kuriem ir brīva piekļuve mūsu iekšējam tirgum ar 400 miljoniem iedzīvotāju, sniegt godīgu ieguldījumu par piekļuvi Eiropai, kur tie gūst miljardiem eiro lielu peļņu.”
Viena no jomām, kur budžetu varētu samazināt, ir reģionālā izlīdzināšana jeb kohēzija un, iespējams, arī lauksaimniecība, jo šajās programmās ir daudz naudas. Tāpat tiek runāts par iespēju ietaupīt arī citās jomās, piemēram, uz attīstības palīdzības trūcīgiem pasaules reģioniem.
“Mums ir ievērojami jāsamazina budžets, salīdzinot ar Eiropas Komisijas priekšlikumu. Neviena Eiropas Savienības dalībvalsts nevar atļauties veikt tādas iemaksas, kā pašlaik tiek piedāvāts.
Pašreizējais priekšlikums paredz palielināt mūsu iemaksas par 50 %,” norādīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Tāpat šodien notiek sarunas arī par konkurētspēju un Ķīnu. Ekonomiskajās attiecībās starp Eiropu un Ķīnu šobrīd ir samilzusi pamatīga problēma. Ķīna uz Eiropu eksportē krietni vairāk nekā Eiropa spēj pārdot Ķīnai. Šis deficīts pašlaik veido aptuveni vienu miljardu eiro dienā jeb 365 miljardus gadā. Ir paredzams, ka tas tuvākajā laikā varētu izaugt līdz 400 miljardiem gadā. Turklāt Eiropa zaudē ap 27 000 industriālo darbavietu mēnesī. Proti, Ķīna ar savu subsidēto produkciju izspiež mūsu ražotājus no tirgus.
Nesen Pekina negaidīti piekāpās sarunās ar ES un vienojās samazināt savu hibrīdautomašīnu eksportu uz Eiropu. Tas tiek uzskatīts par nopietnu uzvaru, bet ar to ir par maz, lai atrisinātu problēmas. Tādēļ Eiropa turpina apsvērt pie kvotām un paaugstinātām muitas nodevām, lai pasargātu savus ražotājus.
