Saskaņā ar Satiksmes ministrijas aplēsēm, apturot graudu pārvadājumus, “Latvijas dzelzceļš” ik gadu zaudētu aptuveni 40 miljonus eiro, bet ostu termināļi, pārvadātāji un citi saistītie uzņēmumi – vēl 250 miljonus.
Ministrija norāda, ka dzelzceļa negūtie ieņēmumi būtu jākompensē no valsts budžeta.
Turklāt tranzīta kravu izzušanas dēļ vietējo dzelzceļa pārvadājumu izmaksas varētu pieaugt pat trīs reizes. Tas sadārdzinātu arī Latvijas graudu un citu preču transportēšanu. Ziņojumu valdība pieņēma zināšanai jau septembra sākumā, taču līdz šim tam bija ierobežotas pieejamības statuss.
KONTEKSTS:
Valdība lēmusi trīskāršot dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzītam, tomēr uzņēmums “LatRailNet”, kura uzdevums ir noteikt infrastruktūras maksu un to iekasēt, noteicis 25 % sadārdzinājumu. Premjers tādēļ paziņoja, ka “LatRailNet” ir jālikvidē un tā funkcijas ir jānodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).
Igaunijas valdība noteica nacionālās sankcijas, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Igauniju. Caur to ne Krievijas, ne Baltkrievijas graudi nav vesti.
Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) gan jau paguvis izteikties, ka graudi, ko caur Latviju tranzītā ved no Krievijas, pieder valstīm, kas ir Latvijas sabiedrotie – graudus pērk kompānijas no ASV, Japānas un citām valstīm. Tā viņš skaidrojis atziņu, ka Latvija nevar aizliegt graudu tranzītu no Krievijas.
Savukārt Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.
Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
