“Tas, ko es likšu priekšā, tomēr skaidri pieņemt lēmumu par izdienas pensijas vecuma palielināšanu,” teica ministrs, norādot, ka vecums vecuma pensijas saņemšanai Latvijā ir palielināts par pieciem gadiem – līdz 65 gadiem, bet izdienas pensijas vecumu tas nav skāris.
“Es atvainojos, tas attiektos arī uz visiem tiem, kas saņem izdienas pensijas.
Es ceru, ka šoruden tas lēmums tiks pieņemts. Tomēr mēs sāksim, tas solis ir jārēķina sociāli atbildīgs,” pauda Ašeradens.
Ministrs sacīja, ka divarpus trīs gados izdienas pensijas vecumu varētu palielināt par vismaz sešiem mēnešiem gadā.
“Šobrīd tas nav godīgi pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, ka izdienas pensijas vecums nemainās. Mums ļoti, ļoti trūkst darbarokas, un mums jāskatās, kā tie cilvēki paliek darbā. (..) Ja tie izdienas pensionāri aiziet mājās, neko nedara, tas arī nav pareizs risinājums.
Izdienas pensijas vecuma palielināšana ir veids, kā šos cilvēkus dabūt darba tirgū,” sacīja finanšu ministrs.
Ministrs atzina, ka izdienas pensijas vecuma celšanas jautājums ir sarežģīts. “Bet tas jautājums šobrīd ir Valsts kancelejā, un es ceru, ka viņi to jautājumu spēs sakārtot un virzīt tālāk. Katrā ziņā izpratne ir daudz lielāka šobrīd par to, ka to varētu darīt,” pauda ministrs.
Viņš piebilda, ka politiskā līmenī šis jautājums vēl nav apspriests.
KONTEKSTS:
Uz to, ka izdienas pensiju slogs valsts budžetam ar katru gadu kļūst arvien smagāks, ka šīs pensijas nav atkarīgas no uzkrātā pensijas kapitāla apmēra un faktiski neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai, jau pirms trim gadiem norādīja Valsts kontrole, bet vēl iepriekš arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.
Lai gan izdienas pensijas galvenais mērķis ir saistīts ar noteiktu profesiju pārstāvju nespēju turpināt darba gaitas, pēc Valsts kontroles datiem 2020. gadā septiņi no 10 izdienas pensijas saņēmējiem turpināja strādāt – arī institūcijās vai profesijās, no kurienes devušies izdienas pensijā, tādējādi faktiski sev nodrošinot tikai papildu ienākumus.
Tiesības uz izdienas pensijām krietni agrāk nekā vecuma pensiju saņēmējiem Latvijā ir 15 profesiju grupās – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, KNAB amatpersonām, militārpersonām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem, arī prokuroriem, tiesnešiem, diplomātiem, orķestru, cirka, baleta māksliniekiem.
