Inčukalna pazemes krātuvē turpinās gāzes iesūknēšana. Šā gada 17. augustā krātuvē bija aptuveni 11 teravatstundas gāzes – par 14 % mazāk nekā pērn un mazākais apjoms šajā datumā vismaz kopš 2020. gada, par ko pieejami pēdējie dati. Tas nozīmē, ka Inčukalns pašlaik ir piepildīts aptuveni par 45 %.
Tomēr krātuves operators uzsvēra – šis skaitlis viens pats nepasaka, cik gatavi esam ziemai. Gāzes tirgus pēdējos gados ir būtiski mainījies.
“Pie mums reģionā gāzi var arī ziemas laikā piegādāt gan Klaipēdā, gan Inko, kas ir Somijas osta, kur pienāk sašķidrinātās dabasgāzes kuģi. Un līdz ar to tirgotājiem ir divas iespējas. Viņi var vasarā noglabāt pie mums krātuvē vai arī ziemā pievest pa taisno patēriņam,” skaidroja “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Turklāt bez termināļiem Lietuvā un Somijā gāzi var piegādāt arī no kontinentālās Eiropas caur Poliju. Inčukalns arvien vairāk kļūst par sava veida rezervi jeb, kā sacīja operators, “bateriju” – gāzi iespējams gan strauji izņemt, gan atkal iesūknēt.
Enerģētikas ministrijā norādīja – tirgotājiem nepieciešamās piegādes jau lielā mērā ir nolīgtas, tādēļ zemāks Inčukalna piepildījums pats par sevi nav brīdinājums par gāzes trūkumu.
“Iedzīvotāji var būt pilnīgi droši – gāzes pietiks. Par to nevajag satraukties. Mēs arī redzējām, kas notika šī gada sākumā, kad… nu nezinu, vai to var klasificēt kā bargu ziemu, vismaz bija ziema un tas, ko mēs redzējām. Jā, gāze tika patērēta vairāk, nekā tirgotāji bija plānojuši. Līdz ar to viņi arī tajā mēnesī izņēma vairāk no Inčukalna, nekā bija plānojuši, bet viņi martā pieveda papildu piegādes,” teica Bariss.
“Galvenais iemesls, kāpēc tirgus dalībnieki šobrīd aktīvi izmanto cita veida piegādes un ne tik aktīvi izsūknē dabasgāzi Inčukalna pazemes krātuvē, ir cenu konjunktūra. Proti, tirgus dalībnieki ir pietiekami pārliecināti par jau noslēgtajiem līgumiem par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm, kā arī par cauruļvadu piegādēm,” klāstīja Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
To apliecināja arī viens no lielajiem tirgotājiem – “Elenger”. Uzņēmums šā gada apkures sezonai nepieciešamo gāzi jau sagādājis un pat sācis plānot piegādes 2027. gadam.
Līdz ar to par pieejamību bažu ir mazāk, taču cenu ziņā nenoteiktība saglabājas. Pēdējā pusgada laikā Eiropas gāzes biržas cena ir vairāk nekā dubultojusies –
no aptuveni 30 eiro par megavatstundu februāra beigās līdz aptuveni 66 eiro pašlaik.
Cenu kāpums saistīts galvenokārt ar karu Tuvajos Austrumos. Tiesa, pašreizējā situācija būtiski atšķiras no 2022. gada enerģētikas krīzes.
“Mēs noteikti šobrīd neredzam situāciju, kā bija 2022. gadā. Tās cenas šobrīd tirgū vairumtirdzniecībā ir aptuveni trīs reizes zemākas, kas ir labā ziņa,” norādīja “Elenger” izpilddirektors Latvijā Gints Brakovskis.
Biržas cenas kāpumu ne visi patērētāji savos rēķinos izjutīs vienādi. Tie, kuri cenu fiksējuši jau iepriekš, apkures sezonu sagaida ar zināmām izmaksām. Savukārt klientiem ar mainīgas cenas līgumiem gala cena būs vairāk atkarīga no tā, kas tirgū notiks ziemā.
“Viens no scenārijiem, protams, ka tā cena varētu paaugstināties, ņemot vērā laikapstākļus un arī šo neatrisināto konfliktu Tuvajos Austrumos. Savukārt, ja mēs redzam, ka ziema iesākas respektīvi ar siltiem laikapstākļiem, tad klienti, kas šobrīd ir nogaidoši pozīcijā, varētu arī pieredzēt cenu samazināšanos,” atzina Brakovskis.
Papildus tirgotāju uzkrātajai gāzei Inčukalnā tiek glabāta arī 1,8 teravatstundu Latvijas energoapgādes drošuma rezerve, kas paredzēta izmantošanai krīzes gadījumā. Atsevišķas drošības rezerves Inčukalnā glabā arī Latvijas kaimiņvalstis.
