Biedrība “Zemnieku saeima” norādīja, ka pēdējās dienās ostas samazinot vietējo graudu pieņemšanas apjomu. Tikmēr ostas šādas ziņas noliedz un saka, ka Latvijas graudu kravu pieņemšana turpinās un nav arī nekādu rindu. Savukārt par pārvirzīto Krievijas graudu kravu ievešanu Latvijas ostās šobrīd nav nekādu ziņu.
Neraugoties uz saspīlēto ģeopolitisko situāciju, Krievijas graudu pārvadājumi caur Baltijas valstīm arī pēdējos gados ir turpinājušies – pagājušajā sezonā šo kravu apjoms bija ap miljons tonnu. Taču saistībā ar ziņām par iespējamu Krievijas graudu eksporta novirzīšanu no Melnās jūras uz Baltijas jūru ziņu aģentūra “Reuters” lēš, ka tranzīta kravas caur Baltijas valstīm šajā sezonā varētu sasniegt piecus līdz desmit miljonus tonnu.
Tas savukārt aktīvākās graudu pārvadājumu sezonas laikā satrauc Latvijas lauksaimniecības nozari. “Zemnieku saeimas” vadītājs Juris Lazdiņš norādīja, ka organizācijas rīcībā ir arī informācija, ka pēdējās dienās vietējās ostās ir uz laiku atteikta graudu pieņemšana.
“Lūk, viena no ostām – “kviešu pieņemšana uz laiku tiek apturēta. Par turpmākām izmaiņām informēsim”; nākošā osta – “kviešu pieņemšana uz laiku tiek apturēta. Par turpmākām izmaiņām informēsim”, nākošā – “miežu pieņemšana uz laiku tiek apturēta. Par turpmākām izmaiņām informēsim”. Mums ir samazināts pieņemšanas apjoms.
“Alfa” osta, Liepājas osta, Ventspils osta. Tās ir man zināmās ostas, kas ir samazinājušas, uz kurām Latvijas lauksaimnieki veda savu produkciju tieši šajās dienās un pēkšņi viņiem pasaka – “nē, tiek apturēta pieņemšana”.
Varbūt tā ir apstākļu sakritība, bet pārāk liela apstākļu sakritība. Mēs nevaram ar vienu roku atbalstīt Ukrainu un tai pašā laikā ar otru palīdzēt Krievijas eksportētājiem uzturēt agresorvalsts ekonomiku. Protams, ka Eiropa nav sankcionējusi, bet tad ir jāvēršas Eiropas Komisijā ar skaidru vīziju,” teica Lazdiņš.
Ostu pārstāvji pārmetumus noraida
Ventspils un Liepājas ostu pārstāvji gan pārmetumus noraidīja un sacīja, ka šobrīd aktīvi norisinās vietējo graudu kravu pārkraušana un nav arī kādu tiešu indikāciju par Krievijas tranzīta kravu ienākšanu.
Vienlaikus ostās uzsvēra, ka Krievijas kravu tranzītu stingri nosaka Eiropas Savienības regulējums un jābūt arī atbildīgo institūciju saskaņojumiem. Latvijas ostu kapacitāte kopumā ir lielāka par pašas valsts vajadzībām arī sezonas karstākajā laikā. Piemēram, Liepājas ostā vidēji gadā kopumā pārkrauj līdz 4 miljonus tonnas graudu, no kuriem ap miljons tonnu ir Latvijas graudu apjoms.
Liepājas ostas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe stāstīja, ka ostas trīs graudu terminālos jau jūlijā noslēgti līgumi ar lielākajiem Latvijas graudu eksportētājiem par kravu pieņemšanu un patlaban tas arī notiek.
“Tikko vēl apzvanīju visus termināļus. Tātad visi teica, ka joprojām turpinās Latvijā izaudzēto graudu pieņemšana. Tātad visa darbība šajos termināļos notiek saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Es nupat arī biju ostā un pārliecinājos par to, ka graudi nāk. Šogad nav arī tādas rindas, kā tas ir bijis iepriekšējos gados. Grūti pateikt, kāpēc tas tā ir, vai ir mazāka raža vai ir kādi citi aspekti, bet jebkurā gadījumā tātad Liepājas ostas termināļi pieņem Latvijā izaudzētos graudus. Nāk graudi, nāk kuģi. Tātad graudi tiek krauti un vesti tālāk,” sacīja ostas pārstāve.
“Latraps” pauž bažas par ostu kapacitāti
Graudu kooperatīvs “Latraps” arī pauda satraukumu par ostu kapacitāti.
Kooperatīvā skaidroja, ka šāda situācija savukārt var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumus, radot loģistikas sarežģījumus, garākus piegādes termiņus, uzņēmumu naudas plūsmu un spēju izpildīt līgumsaistības.
“Mēs pašpatēriņā Latvijā audzētus graudus patērējam nedaudz virs 20 %, attiecīgi virs 70 % tiek eksportēti, un tas notiek caur ostām. Protams, ja ostā parādās vēl citas kravas, tad tur ir vesela virkne ar saistītajiem riskiem, kas var ietekmēt mūsu graudu eksportu. Un mēs gribētu uzsvērt, ka Krievijas graudu tranzīts un visi ar to saistītie jautājumi ir jāvērtē ne tikai no infrastruktūras noslodzes viedokļa, bet vispār arī no ekonomiskās drošības un reputācijas perspektīvas. Tāpēc mēs sagaidām izšķirošus lēmumus gan no politikas veidotājiem, gan arī no uzņēmējiem, kas apsaimnieko ostas,” sacīja kooperatīva pārstāve Ginta Bormane.
Ukraina ziņojusi par graudu zagšanu tās okupētajās teritorijās
Lauksaimnieki vērsušies ar šo jautājumu arī pie valdības pārstāvjiem. Premjers Andris Kulbergs no “Apvienota saraksta” saistībā ar iespējamo Krievijas graudu tranzīta kravu pieaugumu ostās un dzelzceļa pārvadājumos trešdien, 2. septembrī, bija sasaucis kopīgu sēdi ar drošības dienestiem un arī Satiksmes ministriju.
Kulbergs uzdevis veikt visaptverošu pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās un sasaucis valdības ārkārtas sēdi piektdien, 4. septembrī, kurā atbildīgajām ministrijām un iestādēm būs jāziņo par kravu apjomiem un izcelsmi.
Kā skaidroja Ministru kabinetā, pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Serhiju Korecki Kulberga rīcībā ir Ukrainas puses sniegta informācija par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās zagto graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.
“Šī ir ļoti nopietna informācija, kuru Latvija nedrīkst ignorēt. Ja Ukrainas augstākās amatpersonas norāda uz šādu risku un vienlaikus redzam neraksturīgu Krievijas graudu tranzīta pieprasījuma pieaugumu, mūsu pienākums ir rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam ļaut mūsu dzelzceļam un ostām kalpot par Krievijas kara ekonomikas rezerves koridoru,” uzsvēra Kulbergs.
