Alūksnes novada pašvaldības vadītājs Dzintars Adlers (“Jaunā Vienotība”) skaidroja, ka dome lēmusi nepiedalīties Publiskās un privātās partnerības īres mājokļu programmā, jo projekta piedāvājums vietvarai ir par dārgu. Taču pašvaldība turpmāk pati plāno rīkot komersantu konkursu tai teritorijai, kurā bija plānots attīstīt dzīvojamo fondu privātās un publiskās partnerības projektā.
Alūksnes novadā tuvākajos gados prognozē pieprasījumu pēc teju 50 īres dzīvokļiem speciālistiem tādās nozarēs kā veselība, izglītība, kokapstrāde un lauksaimniecība.
“Šajā brīdī austrumu pierobežā nav lielas komersantu intereses, tāpēc pašvaldībai ir jārada zināmi priekšnosacījumi, lai šo interesi radītu. Bet tas, manā skatījumā bija jāsaprot ne tikai mums, bet visai valdībai. Jo tālāk no Rīgas, jo tuvāk austrumu pierobežai, jo bija jābūt pavisam citiem nosacījumiem, kas stimulētu komersantu piesaisti,” skaidroja Adlers.
Arī Siguldas novada pašvaldība lēmusi nepiedalīties programmā un arī to skaidro ar projektā paredzētajām ilgtermiņa finanšu saistībām un riskiem.
Turklāt sākotnēji pašvaldība bija plānojusi 110 īres dzīvokļus attīstīt vairākās Siguldas novada teritorijās, bet projekta gaitā dzīvokļus piedāvāts būvēt tikai Siguldas pilsētā.
“Siguldā ir diezgan aktīva būvniecība. Tas bija viens no tiem aspektiem, kāpēc mums interese būtu ārpus Siguldas, kur aktivitāte nav tik liela. Otrs ir, protams, tas, ka ilgtermiņā tās ir 25 gadu saistības. Un, ja tur kāds dzīvoklis nav izīrēts, kas tā var būt, tad tās saistības mums ir jānosedz. Mēs būtu priecīgāki, ja valsts būtu devusi daudz lielāku subsīdiju tajā kopējā katliņā,” stāstīja pašvaldības Attīstības un investīciju pārvaldes vadītājs Gatis Konrads.
Konkrētus finanšu un ekonomisko aprēķinu datus projektā pašvaldības gan nepublisko, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija.
Programmu īsteno “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar pašvaldībām un privāto sektoru. Pirmajā kārtā plānots sešās pašvaldībās kopumā uzbūvēt 1290 zemākas īres mājokļus un pirmie dzīvokļi tiks nodoti 2030. gadā. Savukārt otrajā lotē izvērtēta īres mājokļu būvniecība kopumā 14 pilsētās, bet
13 novadi augustā lēmuši neturpināt dalību šajā programmā. Līdz ar to otrā lote atcelta.
“Bāzes nosacījumi, kas tiek izvirzīti publiskās un privātās partnerības projektam, ir skaidri noteikti un tur elastība daudz nepastāv. Otrā lotē ir neliels sadārdzinājums, jo atkarībā no pirmās lotes ir laika nobīde viens gads un ir neliela izmaksu korekcija, bet visi pārējie nosacījumi ir ļoti līdzīgi. Bet atkal tā bija iespēja,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane norādīja, ka bez pieprasījuma pēc dzīvojamā fonda pašvaldībām jāņem vērā esošā ekonomiskā situācija un iedzīvotāju maksātspēja, kas arī ietekmē lēmumus par dalību programmā.
Vienlaikus daļa pašvaldību iepriekš norādījušas, ka nepieciešams atbalsts, kas ļautu ģimenēm īres dzīvokļus arī iegādāties īpašumā.
“Pašvaldības reģionos ļoti vēlētos tādu Ekonomikas ministrijas programmu, kurā būtu iespējams nopirkt dzīvokli, jo šis īres dzīvoklis ir kā vieta, kurā dzīvo un maksā īres maksājumu, bet īstenībā pēc 10 gadiem tev nav nekā vairāk. Bet tajā brīdī, ja mēs runājam par īres dzīvokļiem ar izpirkuma tiesībām, tas būtu modelis, kas dotu iespēju ģimenēm no ārzemēm atgriezties Latvijā,” pauda Feldmane.
Publiskās un privātās partnerības īres mājokļu programmas otrā kārta tātad patlaban netiks īstenota, savukārt pirmajā lotē iepirkumu plānots izsludināt jau šoruden, lai piesaistītu privāto partneri, kas attīstīs mājokļu būvniecību sešās pašvaldībās ar līguma termiņu uz 27 gadiem.
