Ludzas novada Malnavas pirmsskolas izglītības iestādē “Sienāzītis” latgaliešu valodu pirmo gadu apguvusi sagatavošanās grupiņa. Interešu pulciņu vadīja bērnudārza metodiķe Ilze Dzene, kura, saņemot piedāvājumu mācīt latgaliešu valodu bērniem, apguvusi arī pedagogu kursus “Vosoruošona”. Lai gan sākotnēji bijis jautājums par to, vai Latgalē šādas nodarbības vispār ir nepieciešamas, izrādījies, ka daudzās ģimenēs latgaliski ikdienā vairs nerunā.
“Mēs uzrunājam vecākus. Viņi izteica vēlmi, ka bērns gribētu, tā skaitās interešu izglītība. Man tas tomēr bija liels izaicinājums mācīt, bet šī gada laikā sapratu, cik bērni aizrautīgi izmanto [valodu] ikdienā. Mēs piedalījāmies [skatuves runas konkursā] “Vuolyudzāni”, dejojām latgaliešu dejas, ikdienā iesaistām, vairāk runājam latgaliski,” norādīja Dzene.
Valodas apguve tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem apakšprogrammā “Valsts valodas politika un pārvalde”, kas no 2025. gada tiek piešķirta Latviešu valodas aģentūrai.
Aģentūrā norādīja, ka pagājušajā mācību gadā deviņām pašvaldībām latgaliešu rakstu valodas apguvei tika piešķirti 132 600 eiro.
Nodarbībās 57 izglītības iestādēs piedalījās 886 bērni: 661 skolēns un 225 pirmsskolas vecuma bērni.
“Interese par latgaliešu rakstu valodas apguvi ir noturīga gan skolās, gan bērnudārzos. Mums ir liels prieks, ka arvien vairāk iesaistās pirmsskolas izglītības iestādes, jo tas parāda ļoti būtisku pēctecību, proti, bērni sāk iepazīt un lietot latgaliešu rakstu valodu jau pirmsskolā un turpina to darīt arī pamatskolā un vidusskolas posmā,” stāstīja Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķe Zanda Godiņa.
Visvairāk audzēkņu bijis Rēzeknes novadā – 271 bērns, savukārt Ludzas novadā – 200.
Arī jaunajā pieteikšanās kārtā finansējumu jau lūgušas 36 izglītības iestādes no deviņām pašvaldībām, turklāt pieteikšanās vēl turpinās arī septembrī.
Pieteikšanos un arī finansējuma aprēķinu izglītības iestādēm nodrošina pašvaldības.
Tomēr no 1. septembra pedagogu darba samaksai paredzēto valsts finansējumu vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēm aprēķinās pēc jaunā modeļa “Programma skolā”. Tā ieviešanai 2026. gadā papildus paredzēti 45 miljoni eiro, un tas var palielināt pedagogu vidējo atalgojumu.
Tāpat arī valdības apstiprinātais indikatīvais grafiks paredz pedagogu zemākās algas likmi palielināt no 2027. gada 1. janvāra – turpmāk ik gadu par 5,75 %. Plānotā mēneša likme ir 1656 eiro 2027. gadā, 1751 eiro 2028. gadā, 1852 eiro 2029. gadā un 1958 eiro 2030. gadā. Līdz ar to jau šobrīd rodas bažas par valsts finansējuma latgaliešu valodas apuvei nepietiekamību, jo ik gadu piešķiramā summa ir nemainīga.
“Summa ir nemainīga. Diemžēl mēs, noslēdzot šo finanšu gadu, nevaram piedāvāt bezgala lielas iespējas vēl citām iestādēm. Drīzāk mēs skatīsimies tur, kur ir lielākas grupas, kur iesaistīti vairāk pedagogi, lai atbalstītu šīs vietas, jo budžets ir tāds, kāds tas ir, bet nākotnē es domāju, ka cilvēki un pedagogi zinās, ka šis ir ilgtermiņa process un tas turpināsies. Tad, protams, arī mainīsies attieksme un vajadzība,” norādīja Latviešu valodas aģentūras direktores vietniece Dace Dalbiņa.
Bažas par finansējuma apjomu ilgtermiņā izteica arī Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure.
“Finansējums ir, bet finansējuma jau mazliet pietrūkst, jo palielināsies samaksa skolotājam par likmi, kas ir 1566 eiro par 40 stundām. Tādēļ mēs arī sagatavojām vēstuli Latgales apakškomisijai Saeimā par finansējuma nepieciešamību nākamajam mācību gadam – mazliet lielākam finansējumam,” skaidroja Dundure.
Līdzās tam arī pedagogiem un izglītības iestādēm ir grūtāk plānot nodarbības un darba slodzi.
“Es uzskatu, ka būtu labi, ja tas būtu ilgtermiņā, jo bērniem bērnudārzā ir ļoti liela iespēja, ka viņi pilnīgi kā sūklīši uztver visu jauno. Tam ir laiks, gribēšana un spējas iemācīties, ielikt pamatus. Ja salīdzinām, aizejot uz skolu, skolā jau tiek piedāvāti dažādi kursi, sporta aktivitātes. Viss ir, līdz ar to, ja ir ielikts tas pamats, latgaliešu turpinājums ir ļoti labs,” atzina Malnavas bērnudārza “Sienāzītis” metodiķe Ilze Dzene.
Ja valdības apstiprinātais grafiks tiks īstenots, līdz 2030. gadam arī interešu izglītības pedagogu zemākā mēnešalgas likme par 40 stundu darba nedēļu sasniegs 1958 eiro – par 392 eiro vairāk nekā 2026. gadā.
