Taupības režīms Igaunijā nav jauns – valsts izdevumi tiek mazināti jau trešo gadu. Tagad valdība nolēmusi savilkt jostu vēl ciešāk.
Pavasarī tika prognozēts, ka nākamgad budžeta deficīts varētu sasniegt 4,9 % no IKP. Valdība to grib noturēt pie 4 %.
“Tas nozīmē, ka mēs izdevumus samazinājām vēl par 250 miljoniem eiro. Būtībā Igaunijas valsts jau trīs gadus strādā ar 10 % mazākiem izdevumiem, un tagad vēl 250 miljonus eiro atstājām neiztērētus, lai budžeta deficītu samazinātu līdz četriem procentiem,” sacīja Igaunijas premjers Kristens Mihals.
Taupība skars arī lielās investīcijas. Piemēram, “Rail Baltica” būvniecību Igaunija turpinās, taču lēnāk, nekā līdz šim plānots. Atlikts arī mediķu algu pieaugums.
Savukārt papildu nauda paredzēta skolotāju algām, sabiedriskajam transportam, kiberdrošībai un mākslīgā intelekta attīstībai.
