ĪSUMĀ:
Sliktie laikapstākļi samazina ieņēmumus
Lēmums pamatots ar to, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē atsevišķās Latvijas teritorijās izveidojušies sarežģīti apstākļi lauksaimniecības darbiem. Visvairāk cietusi Latvijas rietumu daļa, īpaši Kurzeme. Šie apstākļu samazina saimniecību ieņēmumus un apgrūtina spēju izpildīt finanšu saistības.
Ministrijā skaidro, ka nelabvēlīgie laikapstākļi apgrūtina ne tikai ražas novākšanu, bet arī ziemāju sēju. 2025. gadā pēc CSP datiem ziemāju kultūraugu sējumu platība veidoja 71 % no kopējās graudaugu platības, savukārt vasarāju – 29 %. Ziemāju kultūrām parasti ir augstāka ražība un līdz ar to arī lielāks ieņēmumu potenciāls nekā vasarājiem. Ņemot vērā līdzšinējo situāciju, pastāv liela iespēja, ka ievērojama daļa ziemāju platību var palikt neapsēta, īpaši Kurzemē. Ja nelabvēlīgie laikapstākļi turpināsies, neapsētā platība varētu palielināties. Kavētā ziemāju sēja un starpkultūru iesēšana var ietekmēt ne tikai šīs sezonas rezultātus, bet arī nākamās sezonas ražošanas iespējas.
Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā lietavu dēļ tika izsludināta arī pērn.
Vasaras izskaņā Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests aicināja lauksaimniekus ziņot par nelabvēlīgo apstākļu nodarītajiem postījumiem un skartajām platībām. Līdz septembra beigām ziņoja 174 lauksaimnieki par skartiem 10 335 ha zemes. Šie dati gan veido vien 0,4 % lauksaimniecības platību valstī un neraksturojot kopējo ietekmi.
Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” norāda, ka visvairāk ziņu par postījumiem saņemts no Kuldīgas un Ventspils puses, bet citas pašvaldības situāciju vēl apzina. Viņaprāt, kopīgs lēmums visai valstij ļaus nekavēties un ātrāk virzīties uz iespējama Eiropas Savienības atbalsta pieprasīšanu. Zemkopības ministrijai uzdots apkopot informāciju par cietušajām saimniecībām, platībām un zaudējumiem.
Augulis sacīja, ka pēc šīs informācijas izvērtēšanas ministrija vajadzības gadījumā vērsīsies pēc atbalsta Eiropas Savienības krīzes fondā.
Kādi ieguvumi no ārkārtējās situācijas?
Viens no būtiskajiem ieguvumiem no ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistīts ar atbalsta nosacījumiem. Proti, konkrēti atbalsta mehānismi varēs attiekties uz visas attiecīgās teritorijas lauksaimniekiem un katram individuāli nebūs jāpierāda postījumi.
Vēl atvieglojumi attieksies uz investīciju projektu īstenošanu. Ārkārtas situācijas izsludināšana nodrošinās objektīvu pamatojumu, lai Lauku atbalsta dienests, individuāli izvērtējot katra projekta īstenotāja situāciju, varētu lemt par risinājumiem gadījumos, kad ārkārtas apstākļu ietekmē ir radušās grūtības izpildīt projekta ietvaros uzņemtās saistības, tostarp pieņemt lēmumu, ka projekts uzskatāms par pabeigtu.
Ārkārtējās situācijas rezultātā attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos.
Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot nokavējuma naudu par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Savukārt kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā “force majeure” – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Vienlaikus ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku, tāpēc apdrošinātājiem joprojām ir pienākums segt atlīdzības. Tas, ka polisēs nav paredzēts šāds izņēmums, nozīmē, ka ārkārtējā situācija pati par sevi nevar tikt izmantota kā pamats izmaksu atteikumam. Turklāt jebkuras izmaiņas segumā pēc līguma noslēgšanas drīkst veikt tikai ar paša lauksaimnieka rakstisku piekrišanu, tāpēc apdrošinātājs vienpersoniski noteikumus mainīt nevar.
Sarežģīta situācija arī Vidzemē un Latgalē
Lauksaimnieki jau ir brīdinājuši, ka daļa ziemājiem paredzēto platību šoruden var palikt neapsēta. Kooperatīva “Latraps” valdes loceklis Ģirts Ozols stāsta, ka laikapstākļi tagad uzlabojušies un zemniekiem parādījies optimisms, taču lietavu sekas joprojām ir jūtamas.
Īpaši sarežģīta situācija ir Kurzemē, Vidzemē un Latgalē, kur daļa ražas vēl nav novākta un pārmitrajos laukos nav iespējams sēt.
Ozols atbalsta ārkārtējās situācijas izsludināšanu visā Latvijā. Lai gan dažviet apstākļi ir labāki, viņaprāt, nekur situāciju nevar saukt par ļoti labu. Galvenais ieguvums zemniekiem būtu laiks sakārtot saistības. Kamēr raža vēl atrodas uz lauka, tuvojas maksājumu termiņi bankām un citiem kreditoriem. Ozola ieskatā ārkārtējā situācija atvieglotu sarunas par termiņu pagarināšanu un palīdzētu mazināt maksātnespējas risku. Kompensācijas viņš pašlaik neuzskata par galveno jautājumu.
Ziemāju sējai gan vēl nav par vēlu. Ozols norāda, ka septembra beigas vairs nav labākais sējas laiks, tomēr iesēt vēl var. Daudz būs atkarīgs no tā, vai labvēlīgie laikapstākļi saglabāsies un kāda būs ziema.
“Ja izdodas laikapstākļiem noturēties vēl kādu nedēļu kvalitatīviem un izdodas veikt šo sēju, tad es ceru, ka tā situācija nebūs tik slikta. Bet, ja šos ziemājus neizdodas iesēt, tas nozīmē, ka ļoti daudz paliek uz vasarājiem un tur automātiski jau ražas ir ievērojami zemākas nekā ziemāju kultūrām. Es paredzu ļoti lielu izaicinājumu nākamajā gadā tieši ar vasarājas sēklas materiālu. Tas vienkārši nebūs pieejams tādā apjomā, lai visas neapsētās platības apsētu ar vasaras kviešiem vai citu kultūru,” pauž Ozols.
Rīkojums nepiešķir papildu naudu
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības eksperts Andris Skudra iepriekš norādījis, ka pārmitrajos laukos tehnika grimusi un augsni daudzviet nav bijis iespējams apstrādāt. Nenovākti palikuši kukurūzas, pupu un atsevišķi auzu lauki. Zemgalē, kur apstākļi bijuši labvēlīgāki, samirkušās māla augsnes sagatavošana sējai prasījusi papildu darbu. Dažas saimniecības bija apsējušas pusi plānoto platību, bet citas vēl nebija iesējušas neko.
Ar lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju valdībā jau bija vērsušās Ventspils un Kuldīgas novadu pašvaldības. Abas to savās teritorijās bija prasījušas noteikt uz gadu. Valdības lēmums paredz īsāku termiņu – līdz nākamā gada 10. janvārim –, toties aptver visu Latviju.
Ventspils novada pašvaldība bija norādījusi, ka lietavas un augstais ūdens līmenis traucējuši gan ražas novākšanu, gan rudens lauku darbus. Sarunās ar zemniekiem izskanējušas arī bažas par saistību izpildi pret valsti, kreditoriem un sadarbības partneriem.
Savukārt Kuldīgas novada dome lūgusi arī finansiālu atbalstu zaudējumu daļējai segšanai. Pašvaldība ziņojusi, ka pārmitrajos laukos bijusi apgrūtināta ne tikai ražas novākšana un sēja, bet arī kūtsmēslu izvešana un iestrāde. Dome apņēmusies lemt par pašvaldības nomas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu termiņu atlikšanu, kā arī līgumsoda nepiemērošanu lietavu skartajiem uzņēmējiem.
Papildu naudu šodienas rīkojums gan nepiešķir. Tā pamatojumā Zemkopības ministrija piedāvā vērtēt iespēju nākamgad lauksaimniecībai nodrošināt 59 miljonus eiro papildu valsts atbalsta. Minēta arī iespēja palielināt atbalstu sējumu un stādījumu apdrošināšanai no pašreizējiem 50 līdz 70 procentiem un piedāvāt “Altum” aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem ar nulles procentu likmi. Tie pagaidām ir izvērtējami priekšlikumi, par kuru īstenošanu un finansējumu vēl būtu jālemj.
