Nākamā gada budžetā jau pašlaik ir simtiem miljonu eiro iepriekš apsolītu izdevumu, kuriem nav finansējuma. Tāpēc premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) uzsvēra, ka, ņemot vērā ierobežotās budžeta iespējas, taupīt jāsāk jau šogad, nevis tikai nākamgad.
“Šī valdība noteikti var šī gada budžetu ietekmēt. Pēdējā kvartālā ir jāuzliek moratorijs. Tāpat kā mēs to uzlikām uz IKT [informācijas un komunikācijas tehnoloģijām] – tā arī šobrīd. Šiem ministriem ir gan iespējas, gan atbildība. Katrā no ministrijām, šī valdība, vienalga, kāds ir iznākums [pēc Saeimas vēlēšanām], jau turpina strādāt pēc vēlēšanām.
Un ir jābūt disciplīnai arī pēc vēlēšanām, lai nebūtu šī patvaļa, un pēkšņi visiem ir iespējas tērēt pilnu simtprocentīgu budžetu.
Jāskatās lietderība, jātaupa ir katrs eiro. Mums nav tā luksusa situācija, ka mums ir augoša ekonomika, ar kuras palīdzību mēs varam nosegt. Mums ir negatīva fiskālā telpa. Mums ir problēmas nosegt mūsu vajadzības, tāpēc tas ir viens no uzdevumiem. Tas, ko es minēju saistībā ar politisko izšķiršanos uz nākamo gadu, – tā būs [budžeta] ceļa karte. Nākamajai valdībai būs skaidri lēmumi, kas ir jāpieņem, lai sasniegtu 214 miljonu ietaupījumu jau uzreiz. Es domāju, ka tas ir vēl nepietiekams mājasdarbs. Tur vēl var izdarīt. Tur ir vēl jāsasniedz noteikti 100 miljoni klāt, jo pārskatīti jau ir tikai 25 % no bāzes. Tur nav pārskatītas pārējās, teiksim, izdevumu pozīcijas un funkcijas, bet tas ir nopietns darbs.
Tur ir jāiziet cauri funkcijām; ja funkcijas neravēsi – neko tur neietaupīsi. Ja funkcijas paliks spēkā – izdevumi jau netiks mazināti,” vērtēja premjers.
Kulbergs norādīja, ka īpaši decembrī valsts iestāžu izdevumi būtiski pieaug – tostarp iepirkumiem un atalgojumam. Tāpēc jaunus ārpuskārtas tēriņus līdz gada beigām plānots ierobežot. Izdevumi virs 50 tūkstošiem eiro būtu īpaši jāizvērtē ministram – vērtējot to lietderību un nepieciešamību.
“Tam visam ir jāuzliek stop! Tikai tur, kur objektīvi ir Eiropas projekti, kur ir kaut jau iepriekš noslēgtas saistības, kuras ir jānosedz. Tas ir objektīvi, bet nekas jauns, nekādas pildspalvu pirkšanas, datortehnikas, mēbeļu pēkšņi nopirkšanas, lai iztērētu budžetu un neatstātu uz nākamo gadu,” sacīja Kulbergs.
Budžeta tēriņu moratoriju valdība varētu pieņemt nākamās nedēļas sēdē.
KONTEKSTS:
Šā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā, kas ir attiecīgi par 6,2 % un 4,7 % vairāk nekā pērn. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2026. gadā pieaugs līdz 3,3 % un vidējā termiņā saglabāsies ap 3,6 %. Deficīta pieaugumu nosaka finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, iepriekš norādīja Finanšu ministrijā. Latvijas aizsardzības finansējums saskaņā ar NATO definīciju 2026. gadā sasniegs 4,9 % no iekšzemes kopprodukta.
