ĪSUMĀ:
Aicina fokusēties uz kino nozares attīstību
Šī nodeva jeb nodoklis paredzētu, ka straumēšanas platformām būtu pienākums ieguldīt vietējā kino un seriālu veidošanā vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Līdzīga kārtība jau ieviesta vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Trīs nozares profesionālās organizācijas otrdien, 6. oktobrī, ar vēstuli vērsušās pie premjera un Valsts prezidenta saistībā ar vakar premjera sacīto ziņu aģentūrai LETA, ka valdībai būtu jāvērtē iespēja atteikties no iecerētā straumēšanas platformu jeb tā sauktā “Netflix” nodokļa un tā vietā vajadzētu vairāk fokusēties uz kino nozares attīstības atbalstīšanu.
Vēl pirms nedēļas Saeimas atbildīgajā komisijā bija pieņemts lēmums šo virzīt paātrināti balsojumam nākamajā Saeimas sēdē. Bet uzreiz pirmajā dienā pēc vēlēšanām premjers publiski paziņo ko citu.
Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes priekšsēdētājam Gintam Grūbem nav skaidrojuma rosinājumam atteikties no “Netflix” nodokļa, jo tam neesot sakara ar ārvalstu filmu filmēšanu Latvijā. “Šī instrumenta mērķis ir pavisam cits. Aizsargāt filmas latviešu valodā, lai tās taptu vairāk. Un lai tās būtu redzamas straumēšanas platformās,” pauda Grūbe.
Saeimā līdz šim atbalstītās izmaiņas paredzēja, ka tādas platformas kā “Netlix”, “Go3”, “Tet” un “Latvijas Mobilais telefons”, “Disney +” un citas 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem ieguldītu Latvijas vietējā satura veidošanā, iegādātos tā izplatīšanas tiesības vai veiktu iemaksas Nacionālā kino centra budžetā.
Tas nestu no 600 000 līdz miljonam eiro lielus ieņēmumus mūsu kino nozarei gadā.
Par to, ka no šī nodokļa vajadzētu atteikties, esot vakar runāts koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē. Kultūras ministrs, kas atbild par nozari, vakar pats šajās sarunās neesot piedalījies. Viņam gribētos domāt, ka premjers ir izteicies neprecīzi vai nepareizi.
“Viņš runā par atcelšanu. Es ceru, ka mēs šobrīd joprojām runājam tikai par termiņa pagarināšanu šī lēmuma pieņemšanai Saeimā,” sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Gan nozare, gan kultūras ministrs sacīja, ka vēl vasarā premjers šādas nodevas ieviešanu atbalstīja, jo bija zināms, ka valsts budžeta naudu vajadzēs taupīt. Tāpēc papildu ienākumu avoti vērtēti pozitīvi.
Premjers: Iecerētās straumēšanas platformas nodevas ieviešana apdraud labas attiecības ar ASV
“Pirmkārt, tas ir jautājums par to, kādas ir mūsu valsts attiecības ar mūsu stratēģisko partneri Amerikā. Dēļ 600 000 eiro mēs netaisāmies likt uz kanti mūsu attiecības ar mūsu stratēģisko partneri,” sacīja premjers.
Uz norādi, ka viņš iepriekš atbalstīja šo nodevu, Kulbergs atteica: “Jā, tāpēc, ka es nezināju, kāda ir tālākā reakcija un kādas var būt sekas. Mēs šobrīd no prezidenta dzirdējām, ka viņš bija Amerikā un tikās ar industriju, kura ir gatava ienākt Latvijā. Holivudas industrija ir gatava ienākt Latvijā, nopietni ienākt “Warner Brothers”.”
Latvijā trūkst infrastruktūras augsta līmeņa projektiem
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam patiesi bija tikšanās ar “Warner Bros” HBO vecāko viceprezidentu, taču…
“Šim nav nekādas tiešas saiknes ar šīs nodevas ieviešanu. Tas ir viens.
Un es arī gribētu mazliet piezemēt tās fantāzijas par to, kā mums te tūlīt atbrauks Toms Krūzs un visi pārējie.
Jo Latvijā pagaidām nav infrastruktūras šāda līmeņa projektiem, nav studijas, un Latvija nav spējusi uzbūvēt šo studiju daudzu gadu garumā. Līdz ar to mēs varam sapņot, ka mums būs amerikāņu investīcijas,” sprieda Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Līdzīgs regulējums jau darbojas vairāk nekā 10 Eiropas valstīs, un nākamgad to ieviesīs Somijā, un plānots ieviest arī Igaunijā, turklāt piecu, nevis 3,5 % apmērā.
“Jā, attiecībā uz sadarbības partneriem šis varbūt būtu nepopulārs lēmums, bet ar tām sekām, man šķiet, mēs šobrīd pārspīlējam. Kāpēc vienmēr mums ir jāizdara kaut kas pēc Igaunijas? Mēs viņus šobrīd varam apsteigt, un es ceru, ka mēs to izdarīsim,” sacīja Puntulis.
Citās valstīs, kur ir ieviests līdzīgs regulējums, straumēšanas platformas neesot pametušas tirgu un neesot arī tamdēļ cēlušas abonēšanas maksas, norāda nozarē.
Kinoproducente aicina premjeru sarunāties ar nozari
Kinoproducente, “Red Dot media” valdes locekle Arta Ģiga sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka, izlasot premjera atbildi uz kino nozares iebildumiem, palicis iespaids, ka “mēs darbojamies pret valsts interesēm”.
Ģiga vērtēja, ka ASV, visticamāk, sākotnēji ir pretojusies visās valstīs, kur šī nodeva ieviesta. Arī ar Nīderlandi “Netflix” sākotnēji pārtraucis sadarbību, bet pēc diviem gadiem atgriezies. “Viņi testēja robežas,” sacīja Ģiga.
Foto: Latvijas Radio Kinoproducente, “Red Dot media” valdes locekle Arta Ģiga
Viņa norādīja, ka pie jauno noteikumu izstrādes kino industrija strādājusi četrus gadus, bet tieši Kulberga valdības laikā tie nonākuši uz Saeimas galda.
“Tie izgāja cauri Kulberga valdībai, viņš pats tos apstiprināja. Rīt vajadzētu notikt galējam balsojumam Saeimā. Tagad, kad tas izskan, un arī jaunās valdības veidošanas gaismā mēs nezinām, kā Saeima nobalsos,” sacīja kinoproducente.
Arī Ģiga piedalījusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā vizītē ASV, kur notikusi tikšanās ar ļoti daudzām filmu studijām, arī “Netflix”.
“Nevienai studijai nebija nekādu iebildumu pret šo nodevu, izņemot “Netflix”, kas bija atsūtījusi savu pārstāvi, kurš mūs kaunināja par šo nodevu,” stāstīja Ģiga.
Vienlaikus viņa norādīja, ka “Netflix” nekad nav uztvēris Latviju kā reģionu, kurā uzņemt filmas. Savukārt ar HBO bijušas ļoti labas sarunas.
Ģiga aicināja premjeru sarunāties ar kino nozari.
