Gluži kā pirms pieciem gadiem, kad Anita Kreicberga-Zušmane pārņēma Kuldīgā esošu beziepakojuma veikaliņu, arī šai reizē ir svētki, jo veikals pārcelts uz jaunām telpām. Viņa gan atzina, ka šī ir šaura niša un noturēties tikai šai lauciņā, turklāt mazpilsētā, ir sarežģīti, tāpēc pamazām attīstīti papildu darbības virzieni ar bioproduktiem.
“Ar beziepakojumu iet ļoti, ļoti dažādi. Jo patiesībā tas, ko es sapratu, cilvēkiem ļoti patīk iepakojums, viņi pērk iepakojumu,”
vērtēja veikala “Kuule” saimniece Kreicberga-Zušmane.
Pirmais beziepakojuma veikals Latvijā tika atvērts 2018. gadā Rīgā. Tad to skaits sāka strauji pieaugt, bija brīdis, kad to bija ap 13, bet nu palikuši vien kādi trīs. Viens no tiem, kurš savas durvis ir slēdzis, ir veikaliņš Cēsīs. Tā idejas izlolotāja Agnese Gaidelione turpina ar šo pašu zīmolu, bet nu ar dažādām meistarklasēm, izglītojošiem semināriem un citiem pasākumiem.
“Ļoti svarīgi ir, tieši tāpat kā klasiskam veikalam, kur tu atrodies, kas ir tavs klients. Mums arī bija vairākas pieredzes ar to, ka mums fiziski veikals atradās ļoti tuvu bibliotēkai, beķerejas ēkā ar stāstu. Turpat bija autoosta, dzelzceļa stacija, nu tāda forša lokācija. Bet izrādās, tur neiet mūsu klients,” atzina sociālā uzņēmuma “Ieber.lv” pārstāve Gaidelione.
Kuldīgā uzrunātie beziepakojuma veikala apmeklētāji atzina, ka mēdz te iegriezties pēc konkrētiem produktiem, bet pilnīgi bez iepakojuma tomēr neiztikt.
Beziepakojuma veikals Foto: Novadu Ziņas LTVBeziepakojuma veikals Foto: Novadu Ziņas LTVBeziepakojuma veikals Foto: Novadu Ziņas LTV
“Būdams ģimenes cilvēks, kad es iepērkos, tad tas iepakojums… Vienkārši konstatē, ka tev mājās ir kaudze ar to iepakojumu. Tā ka man liekas, tas ir foršs veids, kādā vienkārši var rūpēties arī par apkārtējo vidi,” atzīmēja kuldīdznieks Roberts Vaitkus.
“Bieži vien tā praktiskā puse ir, ka ir diezgan grūti. Mēs tieši ar draudzeni runājām par to, ka būtu ērti, ja tajos lielajos pārtikas veikalos ir beziepakojuma sadaļa, jo es tur braucu, pieņemsim, lielā apmērā produktus iepirkt,” pauda kuldīdzniece Elīna Beitika.
Arī lielveikalu ķēdēs ir bijuši mēģinājumi veidot specializētus stendus ar produktiem bez iepakojuma.
“Mēs redzam gan pēc kopējām tirgus tendencēm, gan arī pēc mūsu pircēju paradumiem, ka diemžēl tieši šis produktu segments neguva lielu atsaucību
un laika gaitā pieprasījums samazinājās, kā rezultātā tagad šādu iespēju vairs nepiedāvājam,” atzina biedrības “Zero Waste Latvija” valdes priekšsēdētāja Evija Ozola-Ozoliņa.
“Jāpiezīmē, ka labās lietas, kuras šobrīd notiek, – mainās likumdošana Latvijā un Eiropas Savienībā par to, kāds iepakojums vispār drīkst nonākt tirgū, kādai ir jābūt iepakojuma pārstrādājamībai. Un šādi soļi, vēl pirms patērētājs izdara kaut kādu savu izvēli, jau nodrošina, ka mēs radām mazāk iepakojuma atkritumu vai radām atkritumus, kuri ir labāk pārstrādājami,” teica biedrības “Zero Waste Latvija” valdes priekšsēdētāja Evija Ozola-Ozoliņa.
Uzrunātie cilvēki arī atzina, ka pārtikas iepakojuma apjomu palīdz samazināt, piemēram, iepirkšanās tirgū.
