Kultūras galvaspilsētas daudzo pasākumu rīkotāji prognozē – nākamā gada laikā reģionu apmeklēs aptuveni pusmiljons cilvēku. Pēc aplēsēm tas būtu par 10–15 % vairāk nekā ierasti. Tūristu skaitīšanu paredzēts sākt atklāšanas nedēļas nogalē jeb 2027. gada janvārī.
Precīzāku pasākuma ekonomisko ietekmi pētīs Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Kultūras akadēmija, kas īpaši šim projektam veido jaunu ekonomiskā aprēķina modeli.
“Provizoriskais ekonomiskais ieguvums – aptuveni trīs līdz pieci eiro uz katru ieguldīto eiro, tātad atdeve no katra ieguldītā eiro trīskāršojas vai pat pieckāršojas,” norādīja nodibinājuma “Liepāja 2027” starptautisko attiecību vadītāja Elizabete Hartmane. “Tā ir gan nauda, ko cilvēki atstāj, apmeklējot kādu pasākumu, gan izmantojot pakalpojumus pilsētā – viesnīcas, ēdināšanu un citus.”
Foto: Novadu Ziņas LTV «Liepāja 2027»
Lai šo ietekmi precīzi izmērītu, pasākumos neizmantos tradicionālās biļešu skaitīšanas metodes, jo daudzi notikumi būs bez maksas. Tā vietā apmeklētāju plūsmas fiksēs, izmantojot anonimizētus mobilā tīkla datus.
“[Analizēs], cik mobilās iekārtas tajā datumā un laikā attiecīgajā teritorijā ir atradušās un cik ilgi tur uzturējušās. Nekādi personu dati šajā analīzē neparādās,” skaidroja LMT grupas mobilitātes datu analītikas risinājumu “Plūsma” vadītāja Jana Golubeva.
Līdztekus cilvēku plūsmām un ekonomiskajiem rādītājiem iniciatīvā “NetZeroCities” īpaša uzmanība tiks pievērsta pasākumu atstātā vides piesārņojuma mazināšanai, analizējot, kā apmeklētāji mēro ceļu līdz norises vietām – ar auto vai sabiedrisko transportu. Līdz šim šāda mēroga pasākumiem tādi pētījumi Latvijā nav bijuši.
“Skatīsimies,
kā veicināt to, lai cilvēki gada siltajā sezonā izvēlas uz pasākumiem doties ar sabiedrisko transportu vai velotransportu, vai iet kājām,
kas būtu vides labiekārtošanas priekšnosacījumi,” teica nodibinājuma “Liepāja 2027” monitoringa un ietekmes izvērtējuma koordinatore Liene Šterna.
Pētījumā iesaistīti arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) speciālisti. Viņu uzdevums ir apvienot sekundāros datus – piemēram, gaisa kvalitātes mērījumus un ceļu satiksmes skaitītāju rādījumus.
“Mēģinām pēc iespējas vairāk izmantot esošās datu plūsmas, lai pēc tam saprastu, kā nākotnē, uz tām balstoties, organizēt labāku lēmumu pieņemšanu,” teica RSU Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Miķelis Grīviņš.
Foto: Novadu Ziņas LTV «Liepāja 2027»
Gatavošanās pētījumam turpināsies tuvākos mēnešus, lai jau 2027. gada sākumā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumos datu vākšanas sistēma sāktu darboties reālajā laikā. Gala rezultāti pētījumiem būs 2028. gadā.
