Vietējie iedzīvotāji sociālās saziņas vietnēs ziņo par plašu ugunsgrēku rūpnīcas teritorijā.
Rūpnīca “Toļjattikaučuk” ražo sintētisko kaučuku, kas cita starpā tiek izmantots taktisko un ballistisko raķešu cietās degvielas ražošanā.
Sunrise in Tolyatti, Samara region of Russia. The Tolyattikauchuk chemical plant, which produces raw materials used to manufacture solid rocket fuel for tactical and ballistic missiles, was reportedly struck. The attack is still ongoing, locals say. https://t.co/JAWpODk0iJ — Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 24, 2026
Neatkarīgā krievu tīmekļa vietne ASTRA ziņo, ka trieciens, domājams, dots arī Toljati termoelektrostacijai, jo pilsētā traucēta elektropiegāde un ūdenspiegāde.
No Toljati saņemtas ziņas arī par iespējamu autorūpnīcas “AvtoVAZ” evakuāciju.
Okupētajā Krimā naktī uz sestdienu notikuši masveida elektropiegādes atslēgumi. Bez strāvas palikusi Simferopole, Sevastopole, Jalta, Kerča, Feodosija un citas apdzīvotās vietas, ziņo “Radio Brīvība” raidījums “Krim.Reaļii”.
Okupācijas varasiestādes apgalvo, ka notikusi elektrotīklu avārija ārpus Krimas. “Telegram” kanāli vēsta par ugunsgrēku elektropārvades tīklu apakšstacijā Tamaņā Krievijas Krasnodaras novadā, ko acīmredzami izraisījis lidrobotu uzlidojums.
Tikmēr piektdienas vakarā Ukrainas armija devusi raķešu triecienu optoelektronikas rūpnīcai “Proton” Orlā. Orlas apgabala gubernators Andrejs Kličkovs paziņojis, ka uzbrukumā cietuši astoņi cilvēki.
Tikmēr ukraiņu “Telegram” kanāli ziņo, ka triecienā iznīcināts “Proton” ražošanas cehs un nogalināti 13 cilvēki, bet 30 skaitās pazuduši bez vēsts.
Cita starpā “Proton” produkciju izmanto spārnoto un ballistisko raķešu, kā arī zenītraķešu kompleksu ražošanā.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka kopumā naktī uz sestdienu virs 20 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 616 ukraiņu lidroboti. Cik bezpilota lidaparātu nav izdevies notriekt, krievu varasiestādes, kā ierasts, neziņo, taču eksperti lēš, ka mērķi sasniedz 10% līdz 15% lidrobotu.
KONTEKSTS:
Ukraina kopš 2025. gada augusta cīņā pret Krieviju sākusi izmantot jaunu stratēģiju – triecienus agresorvalsts naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem, kas saistīti ar agresora uzsākto karu Ukrainā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības rādiusa dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu objektu agresora okupētajās teritorijās valsts dienvidos, kā arī lielā mērā bloķējuši piegādes Krimai.
Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Ukrainas dronu un raķešu spējas līdz šim pārsteigušas kā sabiedrotos, tā arī Kremli. Bažās par iespējamiem ukraiņu uzbrukumiem 2026. gada 9. maijā Maskavā tika ieviesti īpaši drošības pasākumi un tradicionālajā parādē nepiedalījās militārā tehnika.
Vairākās vietās Krievijā pēc Ukrainas dronu triecieniem novērots degvielas deficīts.
