ASV Baltais nams piektdien paziņoja, ka Melānija Trampa ir panākusi, lai Krievija un Ukraina pārtrauktu jebkādas militārās darbības Oleškos un to apkaimē.
Nelielā Ukrainas pilsēta, kas ir okupēta kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā, pēdējos mēnešos ir pievērsusi starptautisku uzmanību saistībā ar tur notiekošo humanitāro krīzi.
Oleški ir smagi nopostīti Krievijas spēku apšaudēs. 2023. gada vasarā liela daļa pilsētas applūda pēc Kahovkas dambja uzspridzināšanas.
Toreiz Oleškus pameta daudzi iedzīvotāji.
Šogad pavasarī notika vēl viena plaša evakuācijas operācija, bet pēc tās pamest Oleškus kļuva bīstami, jo okupācijas karaspēks mīnēja galvenos ceļus. 26. maijā pilsētā ieradās pēdējā kravas automašīnas ar pārtiku.
Vēl līdz aptuveni vasaras vidum Oleškos spēja nokļūt dažas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas ar medikamentiem, taču pēdējos mēnešos iedzīvotāji cenšas iztikt ar saviem krājumiem.
Olešku iedzīvotāji Alla un Anatolijs visu vasaru spēja izdzīvot ar pašu dārzā izaudzēto: “Ēdām tikai dārzeņus – tomātus, gurķus, kabačus. Arī griķus vai rīsus. Maisiņu, kas nesvēra vairāk par kilogramu. Tā bija laime. Tā arī iztikām. Bads bija briesmīgs,” Alla pastāstīja telekanālam “Nastojaščije vremja”.
Pāris neplānoja pamest pilsētu, taču nolēma to darīt pēc tam, kad pie viņiem mājās ieradās Krievijas karavīrs, kurš draudēja nogalināt Allu un Anatoliju.
Viņi pirms vairākām nedēļām kopā ar vēl vairākiem cilvēkiem ar kājām izkļuva no pilsētas, bet pēc tam caur Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, Krieviju un Baltkrieviju nokļuva atpakaļ Ukrainā. Pašlaik viņi dzīvo pie meitas Ternopiļā valsts rietumos.
Pirms kara Oleškos dzīvoja 24 tūkstoši iedzīvotāju, taču pašlaik tur varētu būt palikuši no 1700 līdz 2000 cilvēkiem, tostarp bērni. Vairums no viņiem ir veci cilvēki, kuri nespēj vai nevēlas doties prom.
Ukrainas tiesībsargs Dmitro Lubinecs piektdien vakarā pateicās ASV pirmajai lēdijai par viņas pūliņiem, lai panāktu vienošanos uz laiku izbeigt karadarbību Oleškos: “Saskaņā ar vienošanos, pirmkārt, tiks nodrošināts pamiers. Otrkārt, Oleškos tiks nogādāta humānā palīdzība. Treškārt, civiliedzīvotājiem tiks dota iespēja brīvi pamest Oleškus. Operācija tiks īstenota pakāpeniski. To ir ārkārtīgi grūti īstenot, tāpēc es informēšu Ukrainas sabiedrību par tās norisi un ziņošu par rezultātiem. Ukrainas puse līdz šim ir darījusi un turpina darīt visu iespējamo, lai izglābtu Oleškos palikušos civiliedzīvotājus.”
Vienošanās par pamieru Oleškos ir noslēgta neilgi pirms nākammēnes Abū Dabī gaidāmajām Ukrainas, Krievijas un ASV sarunām par iespējām izbeigt gandrīz piecus gadus ilgušo karu.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī.
Pēc pirmajām neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
