Svarīgi Latvijas biznesā šonedēļ: «Patria» jaunā ražotne Valmierā un valsts budžeta tēriņu ierobežošana

1. “Patria Latvia” Valmierā būvēs jaunu militārās tehnikas ražotni 

“Patria Latvia” sāks jaunas militārās tehnikas rūpnīcas būvniecību Valmieras Rūpniecības un eksporta parka teritorijā. Projektā paredzēts ieguldīt gandrīz astoņus miljonus eiro, apvienojot Eiropas Savienības finansējumu un uzņēmuma investīcijas. Jaunajā objektā paredzēta tehnikas ražošana, apkope un tās dzīves cikla nodrošināšana, bet būvdarbus plānots pabeigt 2027. gada trešajā ceturksnī. 

“Bizness par biznesu”

Rubrikā “Bizness par biznesu” uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vai Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) katru nedēļu izraudzīsies trīs notikumus, kas attiecīgajā laika posmā bija svarīgākie Latvijas biznesā. LTRK un LDDK topa veidošanai izraudzītas, jo ir vienas no lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā, pārstāvot plašu uzņēmumu loku.

Projekts paplašinās Latvijas aizsardzības industrijas ražošanas iespējas. Paralēli “GDELS” (General Dynamics European Land Systems – globālā aerokosmiskās un aizsardzības nozares uzņēmuma “General Dynamics Corporation” Eiropas struktūrvienība) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nodos pirmo kājnieku kaujas mašīnu “Mednieks”, kuras gala integrācija ar torni veikta Latvijā. “Patria” grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” apgrozījums pērn sasniedza 3,9 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 86 %. 

Latvijas Darba deveju konfederācijas (LDDK) ieskatā – aizsardzības industrijas attīstība ir iespēja Latvijā stiprināt ilgtermiņa rūpniecisko kapacitāti. Svarīgi, lai pieaugošie ieguldījumi aizsardzībā pēc iespējas vairāk veicinātu vietējo uzņēmumu iesaisti piegādes ķēdēs, jaunu ražošanas kompetenču attīstību un augstas kvalifikācijas darbavietu veidošanos Latvijā. 

2. Valdība plāno līdz gada beigām ierobežot jaunus budžeta tēriņus 

No oktobra līdz gada beigām valsts budžeta tēriņiem plānots noteikt moratoriju, lai ministrijas un valsts iestādes gada nogalē nesteigtos izlietot atlikušo finansējumu. Jaunus izdevumus ārpus jau uzņemtajām saistībām un citiem pamatotiem tēriņiem paredzēts ierobežot, savukārt izdevumi virs 50 tūkstošiem eiro būtu atsevišķi jāizvērtē ministriem, vērtējot to nepieciešamību un lietderību. 

Ierobežojumi tiek plānoti laikā, kad nākamā gada budžetā jau ir simtiem miljonu eiro iepriekš apsolītu izdevumu, kuriem nav finansējuma. Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) norādījis, ka nākamajai valdībai būs jāpieņem lēmumi, lai panāktu vismaz 214 miljonu eiro ietaupījumu, vienlaikus turpinot pārskatīt valsts funkcijas un izdevumus. 

LDDK uzsver, ka atbildīga budžeta politika nozīmē neuzņemties jaunas finansiālas saistības bez skaidra finansējuma avota. Budžeta disciplīnai jābūt jau lēmumu tapšanas brīdī, nevis tad, kad saistības uzņemtas un nauda tām vēl jāatrod. Vienlaikus valsts izdevumi jāvērtē pēc to lietderības, sasniegtā rezultāta un ilgtermiņa ietekmes uz Latvijas konkurētspēju. 

3. “Citadele” ievieš platformu uzņēmumu administratīvā sloga mazināšanai 

Banka “Citadele” ieviesusi jaunu uzņēmumiem paredzētu “C Business” platformu, kurā vienuviet pieejama informācija par uzņēmuma kontiem, finansējumu, līzingu un citiem finanšu pakalpojumiem, kā arī iespējams sekot līdzi e-komercijas un POS termināļu ieņēmumiem. 

Platformas mērķis ir vienkāršot uzņēmumu ikdienas finanšu pārvaldību un mazināt laiku, kas jāvelta administratīvajiem procesiem. 

Platformu plānots turpināt attīstīt, ieviešot integrācijas starp tirdzniecības vietu sistēmām un grāmatvedības programmām, kā arī iespēju vienuviet pārvaldīt dažādu banku uzņēmumu kontus. “Citadele” norāda, ka administratīvais slogs īpaši ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) – bankas apkopotajos starptautiskajos datos regulatīvos šķēršļus par lielāko izaicinājumu nosaukuši 55 % MVU. 

Digitalizācija var būt praktisks instruments administratīvā sloga mazināšanai, ļaujot uzņēmumiem vairāk resursu novirzīt pamatdarbībai un attīstībai. LDDK ir norādījusi uz nepieciešamību līdzīgu pieeju īstenot valsts pārvaldē, vienkāršojot prasības, nodrošinot datu apmaiņu starp institūcijām un nepieprasot uzņēmējiem vienu un to pašu informāciju iesniegt atkārtoti.