Tiesisko aizsardzību miljardierim Jurijam Šefleram piederošais “Amber Latvijas balzams” (“Balzams”) sāka šā gada februārī pēc tam, kad uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds valstij vairāk nekā 28 miljoni eiro.
Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums ir sarucis par trešdaļu – līdz 24,6 miljoniem eiro, to uzņēmums norādījis biržai. Kiprā, kas ir viens no galvenajiem “Balzama” tirgiem, ieņēmumi saruka vēl vairāk – par 35 %. Pirmajā pusgadā uzņēmums cietis zaudējumus gandrīz miljonu eiro pretstatā peļņai pērn. Uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 300 strādājošo.
Pašlaik tiesiskās aizsardzības laikā “Balzams” turpina darbu pie saistību restrukturizācijas un darbības stabilizēšanas. Šovasar uzņēmums “Rīgas šampanieša” ražošanu pārcēlis uz Lietuvu. Mainīts arī produkta nosaukums un tagad tas ir “Rīgas dzirkstošais”.
Kompānijas darbinieki sacīja, ka ražošana pārcelta, lai ietaupītu izmaksas. Oficiālu komentāru uzņēmums pagaidām nesniedz, tikmēr nozares pārzinātājs, Latvijas Vīnziņu asociācijas biedrs Ainārs Sedlenieks norādīja, ka situācija alkoholisko dzērienu tirgū nav vienkārša:
“Kopš kovida [pandēmijas] laikiem alkohola pārdošanas apjomi samazinās. Vienkārši tas tirgus samazinās un jāatrod veids… Mūsu ražošanas jaudas ir par lielu priekš Latvijas, līdz ar to ir loģiski, ka ražotāji cenšas to visu konsolidēt un ražot vienā vietā. Labāk nodrošināt to, ka visas iekārtas strādā simtprocentīgi, nekā vienā vietā 50 %, otrā vietā – 50 %. Tās visas ir izmaksas.”
Tas, ka “Balzams” pārcēlis daļu ražošanas, liecina par izmaksu taupīšanu. “Tā noteikti ir izmaksu optimizācija. Jo visā pasaulē samazinās alkoholisko dzērienu patēriņš un Latvijā arī. Nesen publicētie “Eurostat” dati parāda, ka Latvijā ir dārgākais alkohols visā Baltijā, nerunājot par Eiropas Savienību,” sacīja Sedlenieks.
Viņš arī pauda – “Balzama” problēmu cēlonis nav Latvijas tirgus, bet gan ārējie eksporta tirgi. To apliecina paša uzņēmuma informācija biržai.
Proti, tas saistīts ar eksporta pasūtījumu kritumu no “Stoli” grupas, īpaši ASV tirgū, kas pirms diviem gadiem sāka reorganizāciju “Chapter 11” procesā, kā arī patēriņa kritumu ne tikai Baltijā, bet arī citos tirgos.
Tāpat ietekme bijusi no akcīzes pieauguma un mazākiem līgumražošanas pasūtījumiem. Gan “Stoli”, gan “Elit” produktu pārdošanas apmēri sarukuši par vairāk nekā trešdaļu. Uzņēmumā skaidroja – tieši pēdējā gada laikā stiprā alkohola tirgus pasaulē ir piedzīvojis lielu lejupslīdi un mainījušies patērētāju paradumi.
To pašu sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe:
“Latvijā, arī Eiropā samazinās stiprā alkohola patēriņš. Nāk modē dažādi bezalkoholiskie dzērieni, nāk modē dzērieni ar mazāku alkohola saturu….
Varbūt šis uzņēmums pārāk ilgi gulēja uz veciem lauriem, nepaskatījās un nepārorientējās uz jaunajām tendencēm. Labāk, ka viņi paliek, eksistē, strādā un viss ir kārtībā. Bet tiešām viņiem ir ļoti jāskatās, ka ar tiem vecajiem dzērieniem un vecajām markām nepietiek, ir jāseko līdzi modei.”
Līdz šodienai kreditoriem jāapstiprina uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plāns. Tieši no lielākā kreditora – Valsts ieņēmumu dienesta – būs atkarīgs, vai šis plāns tiks saskaņots. Nedz dienests, nedz uzņēmums plašākus komentārus Latvijas Radio nesniedza.
Tikmēr divi no “Balzama” kreditoriem nodevuši prasījuma tiesības šogad maijā reģistrētam uzņēmumam “MBO Beverages”, kura īpašnieki ir bijušie “Balzama” vadītāji. Šīs kompānijas kapitāldaļas jau ir ieķīlātas par labu “Rietumu bankai”, un viens no uzņēmumiem, kas devis komercķīlu, ir ar bijušo premjeru Aigaru Kalvīti saistīts uzņēmums.
