ĪSUMĀ:
Nozare premjeram nepiekrīt
Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” paudis bažas, ka iecerētā straumēšanas platformu nodeva varētu kaitēt Latvijas attiecībām ar ASV. Lai gan viņa vadītā valdība šo ieceri vasarā atbalstīja, nostāja mainījusies pēc tiešas saziņas ar partneriem. Kulbergs uzskata, ka aptuveni 600 tūkstošu eiro dēļ nav vērts riskēt ar sadarbību ekonomikā un drošībā, un sola šo finansējumu kino nozarei atrast valsts budžetā.
Kino nozares organizācijas par šādu pavērsienu ir neizpratnē. Tās atgādina, ka pie regulējuma strādāts vairāk nekā četrus gadus un līdzīga prasība jau darbojas citās Eiropas valstīs.
Nozare arī uzsver, ka ārvalstu producentu piesaiste filmēšanai Latvijā un straumēšanas platformu ieguldījums pašmāju saturā ir divi atsevišķi jautājumi.
Pašreizējā iecere paredz platformām ik gadu vietējā saturā ieguldīt vismaz 3,5 procentus no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Prasība attiektos gan uz Latvijas, gan ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp “Netflix” un “Disney+”. Platformas varētu finansēt filmu un seriālu tapšanu, iegādāties izplatīšanas tiesības vai iemaksāt naudu Nacionālā kino centra budžetā. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm ārvalstu platformu iemaksas centra budžetā varētu sasniegt aptuveni 600 tūkstošus eiro gadā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savukārt aicina līdzsvarot Latvijas kino nozares intereses un sadarbību ar ASV. Viņš uzsver, ka darbs pie likumprojektiem turpināsies, taču risinājumam vajadzīgs papildu laiks.
Latkovskis: Diez vai ASV tādēļ ar mums pārtrauks attiecības
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no “Jaunās Vienotības” atzīst, ka arī ar aizsardzību nesaistīti lēmumi var ietekmēt attiecības ar stratēģiskajiem partneriem. Tomēr, viņaprāt, pirms atteikties no ieceres, jāizvērtē citu valstu pieredze.
Latkovskis norāda, ka ASV vēstniecībai ir saprotama interese aizstāvēt savus uzņēmumus, bet Latvijas valdībai jāaizstāv arī vietējo filmu veidotāju intereses.
Viņš aicina valdību un atbildīgās Saeimas komisijas noskaidrot, kā līdzīgs regulējums darbojas kaimiņvalstīs un vai tas ietekmējis attiecības ar ASV.
“Es domāju, šādam lielam uzņēmumam kā “Netflix” tas nebūtu milzīgs zaudējums, šāda nodokļu iekasēšana no mazās Latvijas, bet milzīgs ieguvums mūsu kinoindustrijai, jo galu galā mēs redzam, ka latvieši iet uz latviešu filmām un ir pieprasījums pēc latviešu filmām. Tas mums ir jānostiprina. Mums jābūt tādām dzīvi apliecinošām filmām. Caur viņām arī cilvēki izprot mūsu kultūru, tautas nostāju daudzos jautājumos. Es gribētu, lai šāda nauda nonāktu mūsu kultūras cilvēku budžetos. Tāpēc parunājāmies ar kaimiņiem, paskatāmies, kā viņi to atrisināja. Es neticu, ka Amerikas Savienotās Valstis pārtrauktu ar mums attiecības [šī nodokļa dēļ],” teica Latkovskis.
Koalīcijas frakcijas šodien atbalstīja steidzamības atcelšanu un likumprojektu pieņēma otrajā lasījumā. Tas dos vairāk laika diskusijām pirms galīgā balsojuma.
AS vienoti ar premjeru
Nacionālā apvienība, kuras kultūras ministrs Nauris Puntulis ieceri virzījis, joprojām uzstāj, ka tā jāīsteno. Frakcija ir gatava turpināt diskusijas arī bez steidzamības, taču uzsver, ka ir svarīgi, lai ieceri neapturētu pavisam, jo kino nozare šo atbalstu gaida.
Savukārt “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Viļums norāda, ka frakcija ir vienisprātis ar premjeru. Vienlaikus viņš uzsver, ka Latvijas kino nozarei papildu atbalsts ir vajadzīgs, un cer diskusijās atrast kopīgu risinājumu.
“Pats esmu atbildīgajā komisijā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kad mēs to skatījām, tad kopumā mēs izpratām to situāciju, ka ir vajadzīgs lielāks atbalsts mūsu vietējā filmu satura veidošanā. Tie risinājumi var būt dažādi. Šobrīd acīmredzot likumprojekts tiks pieņemts otrajā lasījumā Saeimā un vēl atgriezts komisijai uz trešo lasījumu vēl sīkāk izrunāt; ja tur kaut kādas labākas idejas, tad attiecīgi to iegrozīt,” pauda Viļums.
Šodienas atbalsts grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā otrajā lasījumā vēl nenozīmēs galīgu vienošanos par straumēšanas platformu pienākumiem. Priekšā vēl darbs komisijā un trešais lasījums, kurā būs jāizšķiras, vai saglabāt pašreizējo ieceri vai piedāvāt citu risinājumu kino nozares finansēšanai.
