ES fondu nauda tiek plānota nevis katram gadam atsevišķi, bet vairāku gadu periodiem. Iepriekšējais plānošanas periods bija no 2014. līdz 2020. gadam. Pašreizējais – no 2021. līdz 2027. gadam. Un jau tagad sākas gatavošanās nākamajam – no 2028. līdz 2034. gadam. Turklāt šoreiz mainās ne tikai gadi, bet arī pati sistēma, pēc kuras šo naudu plānos.
Līdz šim dažādiem mērķiem bija vairāki atsevišķi fondi un programmas, piemēram, kohēzijai, lauksaimniecībai, iekšlietām un citām jomām. Un Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums paredz, ka nākamajā periodā tos apvienos vienā valsts un reģionālās partnerības plānā.
Tātad Latvijai būs jāskatās uz šo naudu vairāk kā uz vienotu investīciju plānu un pašai jāizšķiras, kurām prioritātēm tad dot priekšroku.
Tas gan nenozīmē, ka ar visu naudu varēs rīkoties pilnīgi brīvi. Daļai finansējuma ES līmenī jau būs noteikts konkrēts izmantojums.
Latvijai nākamajam septiņu gadu periodam pašlaik iezīmēta kopējā aploksne 9,3 miljardu eiro apmērā. No tās, piemēram, 2,67 miljardi eiro paredzēti lauksaimniecības tiešmaksājumiem un zivsaimniecībai, ap 700 miljoniem – iekšlietu fondiem, bet vēl ap 400 miljoniem – Sociālajam klimata fondam. Savukārt ap 5,6 miljardiem eiro ir tā naudas daļa, par kuras sadalījumu starp dažādām prioritātēm būs jāvienojas Latvijā.
Un te arī sākas lielā izvēle. Ministriju iesniegtie investīciju priekšlikumi kopā sasniedz 27,1 miljardu eiro. Tas ir gandrīz trīsreiz vairāk nekā visa Latvijai pašlaik paredzētā 9,3 miljardu eiro aploksne. Tātad jau tagad ir skaidrs – finansējuma visām iecerēm nepietiks un būs jāizvēlas.
Vislielāko summu pieteikusi Satiksmes ministrija (SM) – aptuveni 5,6 miljardus. Tai seko Zemkopības ministrija ar aptuveni pieciem miljardiem, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija – ar 3,9 miljardiem, Ekonomikas ministrija – ar 2,7. Un Klimata un enerģētikas ministrija – ar nedaudz vairāk nekā diviem miljardiem eiro.
Un SM gadījumā ļoti lielu daļu veido viens konkrēts projekts.
No ministrijas kopumā prasītajiem 5,6 miljardiem eiro aptuveni četri paredzēti dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pirmā posma pabeigšanai.
Tas ir vairāk nekā 70 % no visa SM pieteiktā apjoma. Svarīgi gan – tas šobrīd ir ministrijas pieteiktais finansējuma apjoms, nevis jau pieņemts lēmums, ka šāda summa “Rail Baltica” tiešām tiks piešķirta.
FM tagad grib ieviest arī skaidrāku sistēmu, pēc kā salīdzināt ļoti atšķirīgās ieceres. Grafikā redzams, cik liels svars kopējā vērtējumā paredzēts katram kritērijam. Visvairāk – 30 punktu no 100 – ekonomikas izaugsmei, vēl 25 – produktivitātei. Savukārt drošībai, reģionālajai ietekmei un zaļajiem un sociālajiem mērķiem – katram pa 15 punktiem.
FM līdz šā gada beigām kopā ar pārējām ministrijām un Valsts kanceleju grib nonākt jau līdz konkrētākam prioritāšu sarakstam. Taču te vēl ir viens būtisks “bet” – arī tie 9,3 miljardi eiro pagaidām nav galīgais skaitlis. Tā ir Latvijai pašlaik tikai iezīmētā aploksne EK priekšlikumā, bet sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu vēl turpināsies.
