Importa aizliegums attiecas uz plašu pārtikas produktu klāstu, tostarp karamelēm, zefīriem, cepumiem, mērcēm, gatavajām zupām, šokolādi un šokolādes konfektēm.
“Grozījumi ir tendēti specifiski uz pārtiku, ko var nopirkt lieliveikalos. Šobrīd šo pārtikas produktu daļa nav liela, bet tāpat ir atsevišķi veikali, kuri to iepērk,” stāstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Mārtiņš Felss (“Jaunā Vienotība”).
Tāpat aizliegums skar dažādu augu sēklas, ārstniecības augus, garšvielas, eļļas un miltu izstrādājumus. Aizliegts importēt arī Krievijas un Baltkrievijas cukurbiešu melasi un biešu mīkstumu, kā arī dārzeņu pārstrādes produktus, piemēram, konservētus dārzeņus, dārzeņu salātus un ābolu biezeni.
Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu imports aizliegts arī tad, ja tos mēģina ievest Latvijā caur citām trešajām valstīm.
Likuma grozījumu pieņemšana deputātu debates neraisīja. Pret grozījumiem balsoja deviņi agrākās “Stabilitātei!” frakcijas deputāti.
“Mēs uzskatam, ka mums jāturpina sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ir izdzīvošanas jautājums,” sacīja Saeimas ārpusfrakciju deputāte Svetlana Čulkova.
Zemkopības ministrijas ārējās tirdzniecības dati liecina, ka 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā tika ievesti lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti 24,9 miljonu eiro vērtībā. No tiem 18,3 miljoni eiro bija lauksaimniecības un lopbarības produkti, bet 6,6 miljoni eiro – pārtikas produkti. Deklarētās saņēmējvalstis bija gan Latvija, gan citas ES dalībvalstis.
Pēc izmaiņu pieņemšanas nepieciešami arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos, precizējot aizliegto produktu sarakstu.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka draudus joprojām rada arī Krievijas un Baltkrievijas ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, kā arī vājināt valsts ārpolitisko kursu un iekšpolitisko stabilitāti.
Aizliegums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
