Vašingtonā pieaug spiediens pret prezidentu rīkoties ātrāk, ņemot vērā arī to, ka Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības raķešu, ar ko cīnīties pret Krievijas uzlidojumiem.
Gan republikāņu, gan demokrātu partijas pārstāvji kopīgā vēstulē ASV prezidentu Donaldu Trampu aicinājuši nekavēties īstenot senatora Lindseja Greiema vārdā nosaukto likumu, kas pieņemts Kongresā un ko apstiprinājis pats Donalds Tramps.
Likumā prezidentam ir dotas plašas pilnvaras noteikt sankcijas gan pret Krievijas personām un uzņēmumiem, gan valstīm, kuras no Maskavas joprojām pērk naftu un gāzi.
Vēstule tapusi pēc tam, kad medijos parādījās ziņas par iespējamiem Trampa administrācijas plāniem panākt vienošanos ar Maskavu.
Izdevums “The Atlantic” vēsta, ka ASV prezidenta īpašais sūtnis Džons Kouls esot piedāvājis izmantot Krievijā ieslodzīto politieslodzīto atbrīvošanu kā iespējamu pamatu sankciju atvieglošanai.
Līdzīgu pieeju Kouls jau ir izmantojis sarunās ar Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko. Pēc sarunām Minskā vairāku politieslodzīto atbrīvošanai sekoja ASV sankciju atvieglojumi Baltkrievijas uzņēmumiem un sarunas par ekonomiskajiem darījumiem, tostarp kālija minerālmēslu iepirkumiem.
Tagad, kā vēsta “The Atlantic”, līdzīgs modelis tiekot apspriests arī attiecībā uz Krieviju.
Aicinājumam nemīkstināt sankcijas ar Krieviju, bet gan tās ieviest pievienojušies arī vairāki abu partiju senatori, norādot, ka Vašingtonai, runājot ar Krieviju, ir jāpatur prātā, ka arī diplomātisko centienu laikā tā turpina bombardēt Ukrainu.
“Es ceru, ka prezidents izmantos savu varu, kas viņam šajā likumā ir dota, lai liktu Krievijas lielākajiem tirdzniecības partneriem apstāties un drīzāk pievienoties cīņā pret šo Krievijas agresiju,” pauda ASV senators no Demokrātu partijas Ričards Durbins.
Baltais nams pagaidām uz vēstuli nav reaģējis, bet vēl tiekoties ar prezidentu Zelenski ANO augstās nedēļas laikā, Tramps atzina, ka likums būtu pamatīgs trieciens Krievijai.
“Tas ir nopietns trieciens Krievijai. Tas ir arī nopietns trieciens dīzeļdegvielas cenām. Dīzeļdegviela, dīzeļdegvielas cenas ir diezgan būtiski pieaugušas, bet par to mēs vēl runāsim. Taču nē – tas noteikti ir ļoti nopietns trieciens Krievijai,” pauda Tramps.
Grupa senatoru ir parakstījuši arī kopīgu vēstuli, iebilstot pret administrācijas lēmumu decembrī aicināt Krievijas vadoni Vladimiru Putinu uz decembrī Maiami paredzēto G20 samitu.
Senatori uzsver, ka, viņuprāt, pret Krieviju nepieciešams saglabāt spēcīgu ekonomisko un politisko spiedienu, lai panāktu nopietnas miera sarunas.
Savukārt Trampa administrācija ielūgumu ir pamatojusi ar iespēju izmantot G20 kā diplomātisku platformu.
Šī ir pēdējā nedēļa, pirms ASV Kongress dodas garākā atvaļinājumā līdz 3. novembrī paredzētajām vidustermiņa vēlēšanām, kas nozīmē, ka arī uzmanība pret sankciju procesu un spiedienu pret Krieviju būtiski mazināsies.
Saskaņā ar likumu ASV prezidentam sankcijas pret Krieviju un citām valstīm ir jāizsludina līdz 18. oktobrim, kas ir nepilnu trīs nedēļu laikā.
