Viņš uzsvēra, ka graudu pircēji ir Latvijas partneri, kuri pērk arī mūsu valstī audzēto produkciju.
“Nosakot sankcijas vai piemērojot augstākus nodokļus, mēs automātiski ietekmējam viņus un viņi varētu vērsties pret mums tiesā,” pauda valdības vadītājs, norādot uz valsts risku zaudēt simtiem miljonu eiro.
Par graudiem runās Briselē
Vienlaikus Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm paredzējušas kopīgi runāt par graudu tranzīta ierobežošanu. Nesen kopīga vēstule ar aicinājumu aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību nosūtīta Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai. Visas Eiropas iespēja ir lemt par tarifiem, tranzītu, tā ierobežošanu, uzsvēra Kulbergs.
Visas trīs Baltijas valstis esot kopīgi izstrādājušas šo pozīciju. Baltijas valstis to piedāvā, ņemot vērā, ka Eiropas ekskluzīva pilnvara ir noteikt gan tarifus, gan tranzītu. Graudu kustība pašlaik nav ierobežota, jo tie nav pakļauti sankcijām pret Krieviju, piebilda premjers.
Lauksaimnieki rīkos vēl vienu protesta akciju; draud bloķēt sliedes
Latvijas lauksaimnieki tikmēr plāno atkārtotu protesta akciju 7. novembrī Jēkabpilī un pauž apņēmību arī bloķēt sliedes, ja nākamajā protesta akcijā netiks sadzirdēti. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” sacīja Gundars Kalve, kurš jau rīkoja vienu protesta pasākumu. Viņš uzsver amatpersonu pirmsvēlēšanu solījumus un pretrunīgos skaidrojumus tagad.
Zemnieku saimniecības “Kalves” īpašnieks Gundars Kalve sacīja: “Paziņojumā bija rakstīts, ka Latvija ir apņēmusies iepriekš izlaist cauri Latvijas teritorijai 300 tūkstošus tonnu graudu. Vienā šādā sastāvā ir 50+ vagoni, vienā vagonā apmēram 60 tonnas. Tātad trīs tūkstošus tonnu pārvedam vienā reizē. Pat ja šie 300 tūkstoši tonnu ir ļoti aktuāli, lai Latvija izpildītu saistības, tie ir simt sastāvi.”
“Mēs esam parēķinājuši, uzskaitot graudus, ka caur Krustpils dzelzceļa mezglu dienā iziet caurmērā 12 sastāvi. Tātad desmit dienās šie 300 tūkstoši būtu izvesti. Bet, ņemot vērā, ka graudu tranzīts sākās augusta sākumā, šobrīd ir oktobra pirmā dekāde beigusies, tur jau ir miljonos tonnu, ko mēs esam izveduši. Tā kā uz mūsu valsti nekādas sankcijas nebūtu attiecināmas. Tas ir pēc paša Ministru prezidenta vārdiem,” pauda Kalve.
KONTEKSTS:
Valdība lēmusi trīskāršot dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzītam, tomēr uzņēmums “LatRailNet”, kura uzdevums ir noteikt infrastruktūras maksu un to iekasēt, noteicis 25 % sadārdzinājumu. Premjers tādēļ paziņoja, ka “LatRailNet” ir jālikvidē un tā funkcijas ir jānodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).
Igaunijas valdība noteica nacionālās sankcijas, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Igauniju. Caur to ne Krievijas, ne Baltkrievijas graudi nav vesti.
Savukārt Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.
Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
