Tas izriet no valdības otrdien lemtā. Vienlaikus šajā procesā vairs nav paredzēta ārējo konsultantu iesaiste.
LMT un “Tet” spējot īstenot šo uzdevumu, darījums tiks virzīts šādā formā. Ja uzņēmumi to nespēs nodrošināt, LMT un “Tet” tiks apvienoti bez kavēšanās. Ar šādu lēmumu arī neturpināsies iepriekš plānotais scenārijs, ka daļu izpirkšanā kā pircēji iesaistītos arī “Latvenergo” un valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), norādīts Ministru kabineta izplatītajā paziņojumā.
LMT un “Tet” valdēm savi priekšlikumi par “Telia Company” piederošo daļu izpirkšanu jāiesniedz līdz 17. novembrim. Līdz 24. novembrim “Possessor” apkopos abu uzņēmumu priekšlikumus un sagatavos padziļinātu šī scenārija izvērtējumu. Pēc tam Ekonomikas ministrija līdz 1. decembrim informēs valdību par rezultātiem.
Precizējums
Ministru kabinetā precizē uzdevumu izpildes datumus.
Iepriekš norādīts, ka “Tet” un LMT līdz 6. novembrim jāiesniedz priekšlikumi par “Telia” piederošo uzņēmumu daļu izpirkšanu, tomēr tie jāiesniedz līdz 17. novembrim. “Possessor” apkopos “Tet” un LMT priekšlikumus līdz 24. novembrim.
Iepriekš minēts, ka līdz 10. novembrim Ekonomikas ministrija iesniegs valdībā aktuālo progresa ziņojumu par minēto izvērtējumu, bet ministrijai valdība jāinformē līdz 1. decembrim.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sacīja: “Mana loģika saka, ka katrs uzņēmums izpērk akcionāru, jo apvienošana – tas prasa gan laiku, gan tas prasa arī iesaisti no “Telia”, kas nebūt nav “Telia” interesēs. Viņiem ir interese – svarīgāk ir saņemt godīgu samaksu par savām daļām, un mūsu interesēs ir apvienot šo uzņēmumu, kurš pēc tam kļūst spēcīgāks un interesantāks arī valstij. Tāpēc pirmais variants ir pareizi.”
Premjers pieļauj, ka uzņēmumiem varētu būt līdzekļi šādam darījumam. Gadījumā, ja pietrūkst, ar starpību teorētiski varētu iesaistīties valsts.
“Šādā veidā Valsts kase varētu startēt šajā jautājumā un sakārtot to līdzdalību uz to nepieciešamo posmu, lai mēs izraisītu mājasdarbu ar apvienošanu,” sacīja Kulbergs.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: “Par valsts budžeta intervenci šajā darījumā, kas, manā ieskatā, ir ļoti būtisks pavērsiens. Tas dod iespēju mums arī citiem alternatīviem risinājumiem, kas varētu būt vienkāršāk realizējami. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Bet mēs tos jau tuvākajā laikā valdībai piedāvāsim.”
Topošajam apvienotajam uzņēmumam joprojām plānots arī stratēģiskais investors. Ekonomikas ministrs norādīja, ka pašlaik bijušas sarunas jau ar aptuveni 70 potenciālajiem investoriem. Kas attiecas uz līdz šim izskanējušo pretrunīgo informāciju par konsultantiem izmaksātajām summām, kuri iesaistīti darījuma izpētē un plānošanā, premjers šo jautājumu nekomentēja, dodot vārdu ekonomikas ministram.
Valainis sacīja: “Faktiskās izmaksas 30. septembrī ir 30 000 eiro. Tas ir tas, cik mēs esam faktiski izmaksājuši konsultantiem šobrīd par padarīto darbu 30. septembrī, par ko arī mēs valdībā informējām, tai skaitā informējām detalizēti par katru izmaksu sadaļu, kas šobrīd ir veikta un par ko vēl potenciāli būtu jānorēķinās.”
KONTEKSTS:
Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) aicinājis pārtraukt konsultantu līgumus “Tet” un LMT apvienošanas procesā un sākt tiešas sarunas ar uzņēmumiem.
Valsts kancelejas publiskotā informācija liecina, ka konsultantu pakalpojumiem līdz augusta beigām iztērēti gandrīz 4,5 miljoni eiro. Ja projekta izpilde tiktu pabeigta līdz gada beigām, izmaksas sasniegtu 13,6 miljonus eiro.
Valdība 2024. gada 16. jūlijā – slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) otru akcionāru – “Telia”. Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas.
Valdība 2025. gada 15. jūlijā nolēma pilnībā izpirkt LMT un “Tet” daļas no “Telia”. Darījumu iecerēts īstenot, iesaistot valstij piederošos uzņēmumus AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC).
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51 % “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49 % “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49 % pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28 % – Latvijas valstij caur LVRTC un “Possessor” (5 %), bet vēl 23 % LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3 %, bet Latvijas valsts – 39,7 %. Tomēr praksē tā nenotiek, un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
