ĪSUMĀ:
Valkas novada budžetā esot plānots vairāk, nekā pašvaldība varēja atļauties.
Neskatoties uz finanšu pasliktināšanos, pašvaldība turpināja uzņemties jaunas saistības.
Komunālo pakalpojumu izmaksas – lielākas, nekā paredzēts tarifos.
Revidenti: Pašvaldība mērķtiecīgi nestrādā ar parādu atgūšanu.
Finanšu grūtības ietekmē pašvaldības spēja laikus norēķināties.
Revidenti: Uzlabojumi ir vietvaras rokās, problēmu sakne nav jāmeklē ārpusē.
Valkas vietvara daļēji noraida revidentu secinājumus par finanšu grūtību cēloņiem.
“Revidenti nepilnos sešos mēnešos mēģināja atrast atbildi uz jautājumu – vai Valkas novada pašvaldības finanšu grūtību cēlonis ir meklējams pieejā, kādā pašvaldība organizē siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus. Noslēdzot darbu, varam atbildēt – daļēji. Jo revīzijā konstatētais liecina, ka pamata cēlonis finanšu grūtībām ir vāja finanšu vadība un nesakārtota iekšējās kontroles sistēma. Un šis cēlonis ir radījis vēl virkni seku,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Budžetā plānots vairāk, nekā var atļauties
Pašvaldība ieņēmumus plānoja lielākā apmērā, nekā tos faktiski saņēma. 2024. gadā ieņēmumu plāns netika izpildīts par 2,03 miljoniem eiro jeb nepilniem 10,82%, bet 2025. gadā – par 696 tūkstošiem eiro jeb 3,49%.
Neskatoties uz finanšu ilgtspējas rādītāju pasliktināšanos, pašvaldība turpināja uzņemties jaunas saistības, norādīja Valsts kontrole.
Piemēram, 2026. gada budžetā iekļauti vismaz četri Eiropas Savienības fondu projekti, tiem paredzot gandrīz 750 000 eiro, lai gan pašvaldības finanšu rādītāji nedeva pietiekamu pamatu paļauties uz aizņēmumu saņemšanu. Turklāt vienā izglītības infrastruktūras projektā būvprojekta izstrāde apmaksāta vēl pirms projekta iekļaušanas pašvaldības budžetā, tā pārkāpjot likuma prasības.
Pašvaldība nav ievērojusi arī pašas noteiktos taupības pasākumus. Lai gan 2026. gada budžeta sagatavošanā bija paredzēts samazināt izdevumus precēm un pakalpojumiem, pēc budžeta grozījumiem tie salīdzinājumā ar sākotnējo budžetu palielināti par vairāk nekā 527 tūkstošiem eiro jeb 12,55%. Izdevumu pieaugumu gan varētu pamatot ar cenu kāpumu, tomēr pašvaldība nav vērtējusi iespējas to kompensēt no citām budžeta izdevumu pozīcijām, vērsa uzmanību revidenti.
Komunālo pakalpojumu izmaksas – lielākas, nekā tarifos
Finanšu grūtības veicināja arī siltumapgādes un ūdenssaimniecības organizēšana. Pēc Valsts kontroles aplēsēm, siltumapgādes tarifā 2024./2025. gada apkures sezonā nebija iekļautas izmaksas vismaz 96 000 eiro, bet ūdenssaimniecības tarifos 2024. gadā – vismaz 205 000 eiro. Tas nozīmē, ka maksa par pakalpojumiem nesedza to sniegšanas faktiskās izmaksas, un trūkstošais finansējums bija jānodrošina no citiem pašvaldības līdzekļiem.
Turklāt pašvaldības grāmatvedības uzskaite neļauj precīzi noteikt katra komunālā pakalpojuma faktiskās izmaksas. Siltumapgādes un ūdenssaimniecības ieņēmumi un izdevumi nav pilnībā nodalīti, bet ūdenssaimniecībā ir arī nepilnības patērētā ūdens un tā zudumu uzskaitē.
Parādi un saistības
Revīzijā konstatēts, ka pašvaldība neveic mērķtiecīgu darbu ar parādu atgūšanu un tiesvedības procesu virzīšanu. 2025. gada beigās pašvaldības prasību kopējā vērtība bija 1,47 miljoni eiro, no kuriem 1,15 miljoni eiro jeb 78 % bija parādi par komunālajiem maksājumiem. Daļa no tiem – 297 tūkstoši eiro – uzkrāti vēl līdz 2009. gadam, un to atgūšana ir maz ticama.
Pašvaldībai ir arī vēsturiski izveidojušās saistības – 513 000 eiro – pret dzīvokļu īpašniekiem. Tās radušās, pirms dzīvojamo māju apsaimniekošanas funkciju nodeva SIA “Valkas Namsaimnieks”.
Apgrūtināta spēja laikus norēķināties
Nepietiekami pamatota budžeta plānošana, nepilnīga izdevumu kontrole un komunālo pakalpojumu tarifi, kas nesedz faktiskās izmaksas, ir ietekmējuši pašvaldības naudas plūsmu un spēju laikus norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un obligātajiem maksājumiem. Jau 2024. gadā pašvaldībai bija nepieciešams 400 tūkstošu eiro aizņēmums, lai samaksātu par iepirkto siltumenerģiju.
Lai gan Finanšu ministrijas pastiprinātās uzraudzības laikā pašvaldības saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem ir samazinājušās, arī 2026. gada augusta beigās tai joprojām bija būtiski kavēti maksājumi.
“Revīzija parāda, kas notiek, ja plānojam vairāk, nekā iespējams saņemt, saistības uzņemamies pat tad, kad finanšu rādītājos jau deg visas sarkanās brīdinājuma lampiņas, pieļaujam neskaidrību datos un necaurskatāmību finanšu informācijā. Šādos apstākļos finanšu grūtības nav pārsteigums, bet gan likumsakarīgas sekas. Labā ziņā – visi šie jautājumi ir risināmi pašvaldības atbildības ietvarā, tāpēc arī ieteikumi ir adresēti Valkas novada pašvaldībai,” paziņojumā medijiem norādīja Bādere.
Valsts kontroles ieteikumi
Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai Valkas novada pašvaldībai sniegti četri ieteikumi. Tie paredz nodalīt siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksu uzskaiti, izstrādāt ar komunālo pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu attiecināšanas metodi, pārskatīt siltumapgādes un ūdenssaimniecības tarifus un uzlabot prasību pārvaldību.
Papildus pašvaldībai ikdienas finanšu pārvaldībā jāplāno reāli sasniedzami ieņēmumi, jāatturas no jaunu saistību uzņemšanās bez drošticama finansējuma un būtiski jāstiprina iekšējās kontroles sistēma.
Pašvaldība jau ir sākusi ieviest uzlabojumus, tostarp pakāpeniski nodod siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu SIA “Valkas Namsaimnieks”.
Revidenti: Uzlabojumi ir vietvaras rokās
Bādere intervijā Latvijas Radio pauda secinājumu, ka problēmu sakne saistīta ar to, ka dome meklējusi “ārējos vainīgos” un paļāvusies, ka vajadzīgo naudu izdosies atrast.
To, ka situācijas uzlabošana ir pašas pašvaldības rokās, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” uzsvēra arī Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Viņš aicināja domi netērēt lieki enerģiju, meklējot cēloņus ārpus pašvaldības.
Lai uzlabotu situāciju, Korčagins ieteica Valkas vietvarai neuzņemties apjomīgus un finanšu ietilpīgus projektus, ja nav sava finansējuma, reālistiski plānot budžetu un sakārtot komunālo pakalpojumu saimniecību.
KONTEKSTS:
Par Valkas novada finanšu problēmām diskusijas ilgst jau vairākus gadus. Maijā valdība nolēma ļaut pašvaldībai atlikt daļu aizdevuma maksājumu uz nākamajiem gadiem, vienlaikus uzdodot Valkai iesniegt pārstrādātu budžetu un finanšu sakārtošanas plānu.
Ministru kabinets arī aicināja Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā par tās siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu.
Septembra sākumā visi Valkas domes deputāti saņēma no Finanšu ministrijas vēstuli par pašvaldības finanšu situāciju. FM norādīja, ka pašvaldība nespēj sabalansēt 2026. gada budžeta naudas plūsmu, lai pilnībā izpildītu kreditoru parāda saistības, tāpēc tuvākajā Valkas novada domes sēdē būtu jāskata jautājums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu.
Septembrī Valkas novada pašvaldība ar balsu vairākumu nolēma nepiekrist FM ierosinājumam sākt finanšu stabilizācijas procesu, tomēr vēlāk domnieki bija spiesti atzīt, ka pašvaldība pati galā netiek, un nolēma sākt šo procesu.
