ĪSUMĀ:
Eksperte: Ungārijas sabiedriskie mediji Orbāna laikā bija katastrofa
Ungārijas sabiedriskie mediji – jo īpaši sabiedriskās televīzijas galvenais kanāls M1 – šobrīd pat nav salīdzināms ar to, kādi tie bija bijušā premjerministra Viktora Orbāna varas gados.
“Žēl tā teikt, taču Ungārijas sabiedriskie mediji pēdējos 16 gados bija pilnīga katastrofa. Tā būtībā bija propagandas mašīna. Un vēsture atgriezās, jo īpaši
pēdējos gados sabiedriskie mediji izplatīja Krievijas propagandu, gluži kā komunisma laikā. Tas īpaši kļuva acīmredzams pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā,” skarbi vērtē Budapeštas Korvina Universitātes asociētā profesore Āgneša Urbāna.
“Piemēram, dažas dienas pēc iebrukuma sākuma sabiedriskajā televīzijā tika aicināti ļoti savādi un ļoti Krievijai draudzīgi analītiķi. Viņi salīdzināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar Hitleru. Bija patiešām šokējoši redzēt, kā sabiedriskie mediji reaģēja uz situāciju. Tajā laikā, pirmajās dienās pēc iebrukuma, Ungārijas valdība klusēja,” viņa turpina.
Foto: Rihards Millers / Latvijas Radio Budapeštas Korvina Universitātes asociētā profesore Āgneša Urbāna
Pirmās pārmaiņas bija izjūtamas tūlīt pēc likumdevēja vēlēšanām aprīlī, parādoties izmaiņām ziņu pasniegšanā. Taču daudz plašāku ievērību ārpus valsts robežām izpelnījās vasarā notikušās pārmaiņas sabiedriskā radio un televīzijas galveno kanālu darbā.
Kopš tā laika pilnvērtīgu darbu atsāka Košuta Radio jeb Latvijas Radio 1 analogs. Savukārt M1 – līdz tam aizvadītos 11 gadus “Fidesz” varai labvēlīgs ziņu kanāls – lielākoties pārraida filmas, kā arī arhīva raidījumus un seriālus.
Vairāk nekā divus mēnešus kanālā tiek pārraidīti arī ziņu izlaidumi. Šī sabiedriskās televīzijas kanāla nākotne kļūs skaidrāka tikai pēc tam, kad tiks izraudzīts jaunais sabiedrisko mediju apvienojošās raidorganizācijas vadītājs. Atklātā konkursā uz šo amatu var pieteikties līdz novembra vidum.
Sabiedrībā pārmaiņas sabiedrisko mediju darbā vērtē dažādi
Kaut arī sabiedriskie mediji aizvadīto mēnešu laikā ir mainījušies, skaidrs, ka vismaz daļa sabiedrības uzticības atjaunošana, gluži kā reformas, prasīs laiku.
Par to liecina arī Budapeštas centrā uzrunāto iedzīvotāju viedokļi:
“Pēdējos gados esmu pārstājis viņus skatīties vai klausīties, tāpēc neesmu radis savu ceļu atpakaļ. Tāpēc par viņu pašreizējo situāciju nevaru neko pateikt. Zinu, ka MTVA (iepriekšējais sabiedrisko mediju organizācijas juridiskā nosaukuma saīsinājums – red.) nesen atlaida daudzus cilvēkus”, stāsta kāds vīrietis.
“No tā, ko esmu redzējis, tas ir vairāk objektīvs. Var redzēt dažādas programmas, šovus, lai kas tie būtu,” atzīst kāds cits Ungārijas iedzīvotājs.
“Mēs to neskatāmies, taču es redzēju, ka viņi tur nomainījuši teju visus, un tas ir brīvāks nekā pirms tam,” vērtē kāda Budapeštā sastapta sieviete, divu bērnu māte.
Savukārt viņas vīrs sarunā ar Latvijas Radio saka: “Ir dažas grupas, lielākoties cilvēki gados, kas skatījās orbānistu medijus. Viņi domā, ka tagad televīzijas ziņās viss ir nepatiess. Tāpēc viņi neskatās. [..] Domāju, nav lielu izmaiņu, jo cilvēki, kas nav orbānisti, viņi tāpat neskatās.”
To, ka pārmaiņu mērogs pārsteidz ne tikai sabiedrību, bet arī mediju nozarē strādājošos, uzsver arī portāla “444” žurnālists Pāls Dāniels Reņī.
“Visi tie eksperti, aktieri, rakstnieki, autori, zinātnieki, kuri tik ilgu laiku tika uzskatīti par valsts ienaidniekiem – tagad visi tiek aicināti. Visi raksta “Facebook” – “esmu ielūgts uz Košuta Radio pēc 16, 20 gadiem”, “esmu atpakaļ”. Tas ir kas tāds, ko bieži var redzēt sociālajos medijos. Katru dienu redzu draugus, žurnālistus, māksliniekus, zinātniekus rakstām, cik atsvaidzinoši ir atgriezties Košuta Radio vai sabiedriskajā televīzijā, jo viņi ir ielūgti runāt par savu profesiju vai atklājumiem. To var izjust katru dienu,” stāsta žurnālists.
Pārmaiņu mērogu atzinīgi vērtē arī domnīcas “Mediju un žurnālistikas pētniecības institūts” direktors Mariuss Dragomirs. Viņaprāt, tās ir vērstas uz sabiedrisko mediju neatkarības saglabāšanu un nodrošināšanu.
“Neatkarīgie žurnālisti, kas darbojas stacijās, un kurus pazīstu, ir garantija tam, ka šī ir raidsabiedrība, kas tagad dara savu darbu. Protams, ilgtermiņā ir jāuzrauga situācija un ir jābūt ļoti modriem. Jo, ziniet, sabiedrisko mediju vienmēr var pārņemt vai sagrābt pie varas esošā valdība. Tiktāl valdība ir izvēlējusies un ir parādījusi, ka tā vēlas mediju reformu daudzās jomās, ne tikai sabiedriskajos medijos. Un tā ir spērusi pareizos soļus,” vērtē Dragomirs.
Sabiedrisko mediju budžets būs krietni mazāks
Vienlaikus nopietnas pārmaiņas Ungārijas Radio un Ungārijas Televīzijas darbā nesīs valsts budžeta samazinājums.
Nākamajā gadā sabiedrisko mediju darbam tiks atvēlēti par 61 miljardu forintu jeb 166,5 miljoniem eiro mazāk, sasniedzot 93,4 miljardus forintu jeb 255 miljonus eiro. Orbāna 16 varas gados sabiedrisko mediju finansējums pieauga pieckārt.
Mediju nozares eksperte Āgneša Urbāna norāda uz vēl vienu ilgstoši risināmu jautājumu par darbavietām sabiedriskajos medijos:
“Domāju, tā ir liela dilemma esošajai pagaidu vadībai un lēmumu pieņēmējiem, ko darīt ar 2800 te strādājošajiem darbiniekiem. Nav iespējams atlaist ikvienu. Tas nav tikai tīri par morāles jautājumiem, bet arī par darbinieku tiesībām. Vadībai ir jāpierāda, ka viņi ir uzvedušies nepareizi, vai ka viņi ir pieļāvuši profesionālu vai ētisku kļūdu. Taču atlaist cilvēkus nav viegli.
Protams, nebūtu godīgi atlaist visus 2800 cilvēkus. Taču ir grūti izšķirt par un pret jautājumus, kam ļaut palikt un kam – aiziet.”
Ungārijā sabiedriskie mediji tagad varētu sacensties ar neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas savu profilu un sekotāju atbalstu stiprināja aizvadīto gadu laikā. Uz to, ka sabiedriskie mediji piedāvā konkurētspējīgu algu, kas piesaista žurnālistus, sarunā norāda arī “444” žurnālists Pāls Dāniels Reņī.
Reformu ceļu gājuši arī Polijas sabiedriskie mediji
Gluži kā Viktora Orbāna varas laikā Ungārijā, arī Polijā savulaik nacionālkonservatīvā “Likuma un taisnīguma” vadītā valdība pastiprināja kontroli pār sabiedriskajiem medijiem. No darba aizgāja vai tika atlaisti daudzi žurnālisti, kuru nostāja neatbilda jaunajām prasībām.
Izmaiņas bija vērojamas arī saturā, tai skaitā ziņu raidījumos. Turklāt sabiedrisko mediju uzraudzībai “Likuma un taisnīguma” valdība izveidoja jaunu iestādi – Nacionālo mediju padomi.
Pēc uzvaras 2023. gada parlamenta vēlēšanās premjera Donalda Tuska vadītā koalīcija kā vienu no savām pirmajām reformām īstenoja pasākumus, kuru nolūks ir atbrīvot Polijas sabiedriskos medijus no politiskās ietekmes.
Sabiedriskie mediji joprojām ir atkarīgi ne tikai no abonentmaksas, bet arī no valsts budžeta. Tāpat izskatīšanā Seimā vēl aizvien nav nonācis likumprojekts, kurš apstiprināšanas gadījumā mainītu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
Patlaban galvenais strīds, kas aizkavē likumprojekta virzību, ir starp kultūras un finanšu ministrijām par 2,5 miljardu zlotu (teju 568 miljonu eiro) atvēlēšanu katru gadu sabiedriskajiem medijiem, to pilnībā sedzot no valsts budžeta.
Eksperti: Ungārija neies Polijas ceļu
Ja vēl šopavasar nebija skaidrs, vai un cik lielā mērā Ungārijas sabiedrisko mediju depolitizācijas un citu reformu gadījumā varēs runāt par kādu Polijas lomu, tad tagad, skatoties notikumus kopīgā kontekstā un runājot ar Ungārijas mediju pārstāvjiem var secināt, ka nekādu vienādības zīmi ar pārmaiņām Polijas sabiedrisko mediju darbā nevar vilkt.
Kopīgā iezīme abiem ilgāku laiku bija valdībai labvēlīgas propagandas izplatīšana, taču pētot dziļāk, ir skaidrs, ka Ungārijā būs jāveic dziļas reformas.
Portāla “444” žurnālists Pāls Dāniels Reņī norāda, ka vasarā kāds avots viņam atzina – mums vajadzēja iet Polijas ceļu. Šāda replika nav nevietā, jo, kā stāsta Reņī, šīs pārmaiņas radīja ne tikai plašu neskaidrību pašā raidorganizācijā, bet arī iekšējos konfliktus.
Citam mediju jomas ekspertam, Mariusam Dragomiram, ir grūti spriest, vai Ungārijas valdība un šobrīd sabiedrisko mediju vadībā atbildīgie ir ņēmuši vērā Polijas pieredzi.
Viņaprāt, bija lietas, ko varēja mācīties no šīs valsts. Vienlaikus Dragomirs uzsver, ka šie ir divi atšķirīgi gadījumi:
“Es nedomāju, ka Eiropā pastāv perfekts modelis, ko var pārstādīt un uzspiest uz valsti, jo tas nekad nestrādās. Ļoti bieži, kad mēs tagad runājam par sabiedriskajiem medijiem, BBC piesauc kā piemēru. Taču
patiesībā ir ļoti grūti uzbūvēt BBC jebkur pasaulē, jo vēsturiskie apstākļi, kultūras konteksts – tas viss ir ļoti atšķirīgs. Tas pats ir, kad jūs salīdzināt divas valstis.
Es domāju, ka zināmā mērā Ungārijā reforma ir notikusi daudz ātrāk. Un, domāju, tas saistīts ar faktu, ka ir ļoti svarīgs politiskais faktors. “Fidesz” piedzīvoja ļoti stipru zaudējumu. Tas nozīmē, ka ir sabiedrības gaidas veikt izmaiņas. Polijā nav tā pati situācija.”
Dragomirs atgādina, ka valdībai Varšavā nav gājis viegli.
Vēl arī Ungārija neatšķiras no citām Eiropas valstīm jautājumā par to, kā piesaistīt jauniešu uzmanību sabiedrisko mediju saturam.
Korvina Universitātes asociētā profesore Āgneša Urbāna norāda – viss ir atkarīgs no jaunā sabiedriskos medijos apvienojošās organizācijas vadītāja. Taču vasarā notikušās sabiedriskās konsultācijas laikā par sabiedriskajiem medijiem viens no tematiem bija par platformām un jauniešu uzrunāšanu.
