ĪSUMĀ:
Sniegs palīdzību un iespēju pilsētu pamest
Sagaidāms, ka humānās palīdzības konvojs dosies uz pilsētas centrālo slimnīcu, kur visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta nepieciešamā palīdzība, norādīja Lubinecs.
Iedzīvotājiem, kuri vēlēsies pamest Oleškus, šāda iespēja tiks nodrošināta līdz plkst. 14.00 pēc vietējā laika, veicot visus nepieciešamos drošības pasākumus.
Savukārt humānās palīdzības izdale tiks organizēta pēc plkst. 14.30.
Procesu koordinē pārstāvji no Ukrainas, ASV un Krievijas, un pilsētā ir arī visu trīs valstu žurnālisti. Lubinecs īpaši pateicās ASV pirmajai lēdijai Melānijai Trampai, kura palīdzēja panākt vienošanos.
Oktobra beigās Krievija un Ukraina ar ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas starpniecību vienojās par vietēja mēroga pamieru Oleškos.
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pilsētā dzīvoja aptuveni 24 000 iedzīvotāju. Pašlaik, pēc dažādām aplēsēm, pilsētā joprojām atrodas ap 2000 cilvēku, tostarp vairāki desmiti bērnu. Pēdējos mēnešos pilsēta atrodas Krievijas karaspēka īstenotā blokādē, un pārtikas trūkuma dēļ tajā izveidojusies humānā krīze.
Tomēr pamiers Oleškos nav mainījis situāciju citās Ukrainas daļās, un prezidents Volodimirs Zelenskis vakar vakarā atsaucās uz izlūkdienestu informāciju un brīdināja par iespējamiem Krievijas ballistisko raķešu triecieniem.
Ukraina turpina vājināt Krievijas spējas turpināt karu
Ukrainas bruņotie spēki ceturtdien veikuši triecienu Krievijas militārajam lidlaukam Marinovkā, Volgogradas apgabalā, iznīcinot divus iznīcinātājus Su-34, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Šis uzbrukums īstenots divas nedēļas pēc trieciena Borisogļebskas lidlaukam Voroņežas apgabalā. Toreiz, kā informēja Ukrainas Jūras spēki, tika iznīcinātas sešas modernizētās Su-34M kaujas lidmašīnas.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs atzīmēja, ka 29. oktobrī veiktais trieciens, tāpat kā iepriekšējais, īstenots, izmantojot krasta aizsardzības raķešu kompleksu “Neptūns”.
Divu Krievijas iznīcinātāju iznīcināšanu apstiprinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš arī piebildis, ka citā triecienā tika sabojāta Krievijas raķešu palaišanas iekārta “Iskander”.
Su-34 ir ceturtās paaudzes reaktīvais iznīcinātājs-bumbvedējs, kuru Ukrainas militārais izlūkdienests raksturo kā vienu no Krievijas triecienaviācijas galvenajiem elementiem.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābā norādīja, ka šādu kaujas lidmašīnu iznīcināšana ierobežo Krievijas spējas veikt triecienus ar vadāmajām aviācijas bumbām
pa Ukrainas frontes tuvumā esošajām teritorijām, civilo infrastruktūru un Ukrainas karavīru pozīcijām frontes priekšējā līnijā.
Vācija aicina Ķīnu pārskatīt nostāju attiecībā pret Krieviju
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers aicinājis Ķīnu pārskatīt savu nostāju attiecībā pret Krieviju saistībā ar tās izvērsto karu pret Ukrainu, kā arī izvērtēt iespējas mainīt līdzšinējo tirdzniecības politiku.
Šādu aicinājumu Šteinmeiers izteicis ceturtdien, 29. oktobrī, uzrunājot Pekinas Universitātes studentus svinīgā pasākumā, kurā viņam tika piešķirts goda profesora tituls.
Šteinmeiers norādījis, ka Ķīna ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle un uztur ciešas attiecības ar Krieviju.
Viņš aicinājis kopīgi panākt, lai Krievija pārtrauktu uzbrukumus un iesaistītos nopietnās sarunās par mieru Ukrainā.
Pēc Šteinmeiera teiktā, Krievija ir izvēlējusies konfrontācijas ceļu. Šajā kontekstā viņš atgādinājis par augusta sākumā Leipcigas lidostā atrasto bezpilota lidaparātu ar sprāgstvielām.
Vācijas prezidents norādījis, ka šī incidenta izmeklēšanas pēdas ved uz Krieviju. Viņš uzsvēris, ka Vācija nevar samierināties ar šādiem incidentiem, jo Eiropas drošība ir viena no tās galvenajām interesēm.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī.
Pēc pirmajām neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
