ES Civilās aizsardzības mehānisms sāks strādāt, kad būs apstiprināts jaunais Eiropas Savienības budžets, un tam paredzēti vairāk nekā 10 miljardi eiro, bet līdz šim mērķim bija 3 miljardi eiro.
Šobrīd gan sarežģīti vedas ar ES Civilās aizsardzības mehānisma pielāgošanu militāram apdraudējumam. “Joprojām Eiropas Parlamentā atbildīgās komitejas ir Vides komiteja un Veselības aizsardzības komiteja. Dabas katastrofas pamatā ir tas, kas uztrauc dienvidvalstis, un ir ļoti grūti pārliecināt, ka papildu līdzekļi patvertnēm jāpiešķir. Jo gala rezultātā tā ir konkurence par finansējumu. Tā ir lielākā cīņa,”
Vienlaikus viņš norādīja, ka krīzēs problēmas, ar ko saskaras iedzīvotāji, ir līdzīgas. “Mums notika vētra, bet efekts bija precīzi tāds pats, kāds būtu, ja droni izslēgtu mūsu elektroapgādes sistēmu. Tā ka risinājumi ir līdzīgi dažāda veida krīzēs,” sacīja Pozņaks.
Būtiska izmaiņa gan būs uzsvara likšana uz vietējiem aktīvistiem, kopienām un sabiedriskajām organizācijām. “Jebkas, kas ir liels un centralizēts – valsts vai milzīgas nevalstiskās organizācijas, kas līdz šim it kā bija atbildīgas par to – nespēj pietiekami ātri [rīkoties],” sacīja EP deputāts.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis civilās aizsardzības jautājumu arī Latvijā. Piemēram, pašvaldībās apzina un ierīko patvertnes krīzes gadījumiem. Tāpat valsts veidos pārtikas rezerves krīzes situācijām.
