Tramps raksta, ka Krievija nekavējoties piegādās vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas, novembrī — vēl 500 000 tonnu, bet pēc tam — vienu miljonu tonnu. Vēlāk, ņemot vērā Krievijas dīzeļdegvielas pārstrādes rūpnīcu stāvokli, esot paredzēta papildu trīs miljonu tonnu piegāde.
ASV prezidents uzskata, ka Krievijas piegādes kopā ar ASV kontroli pār Hormuza šaurumu ļaus rekordstrauji samazināt dīzeļdegvielas cenas.
Tramps īpaši uzsvēris zemāku cenu nozīmi ASV lauksaimniekiem, lopkopjiem un kravu pārvadātājiem.
Pateicas Putinam
Pēcāk komentējot lēmumu žurnālistiem, Tramps sacīja: “Tas ir ļoti nozīmīgi. Mūsu valstī ieplūdīs milzīgi naftas daudzumi. Un es vēlos pateikties prezidentam Putinam. Godīgi sakot, mūsu valstī ieplūst milzīgi naftas daudzumi, un tā ir dīzeļdegviela — tieši tas, kas mums ir vajadzīgs. Tāpēc paldies jums!”
Uz notikušo asi reaģējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, intervijā izdevumam “Axios” sakot, ka tas izskatās pēc dzimšanas dienas dāvanas Putinam un ir absolūti briesmīgi.
“Dāvanas Putinam nenesīs mieru un nedos nekādu labumu civilizētajai pasaulei. Krievija par dīzeļdegvielu “atlīdzinās” ar vēl lielāku teroru un nodevību,” Ukrainas prezidents rakstīja arī sociālajā tīklā X.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainas komandu izmanto kā aizsegu, kas nav godīgi, un tā partneriem nevajadzētu izturēties vienam pret otru.
ASV prezidenta paziņojuma laikā Ukrainas delegācija bija ieradusies Maiami uz sarunām ar īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru. Sarunas noslēgušās bez būtiskiem risinājumiem.
Sauc par nodevību pret Ukrainu un Rietumiem
Trampa nodomu pirkt dīzeli no Krievijas asi nosodījuši arī vairāki abu partiju kongresmeņi un senatori, kuri iepriekš aktīvi atbalstījuši republikāņu senatora Lindseja Greiema vārdā nosaukto likumu, ko arī Tramps pats ir parakstījis. Likums paredz iespēju noteikt tarifus lielākajām Krievijas energoresursu importētājvalstīm, lai izdarītu ekonomisko spiedienu uz Maskavu.
ASV Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers notikušo nosaucis par Ukrainas, Eiropas sabiedroto un ASV nacionālās drošības interešu nodevību, aicinot Trampu izbeigt karu ar Irānu, nevis veicināt Krievijas kara finansēšanu.
Putins gatavs sadarboties
Putins paziņojis, ka Krievija ir gatava piegādāt naftu un naftas produktus ASV un pasaules tirgiem un pauda pārliecību, ka tas pozitīvi ietekmēšot pasaules ekonomiku. Taču Kremlis nav sniedzis skaidru atbildi, vai ASV par to ir apsolījusi Krievijai kādas pretimnākšanas.
Tikmēr ASV Valsts kases departaments jau ir paziņojis par pagaidu atļauju Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm un attiecīgo sankciju atvieglojumu līdz nākamā gada aprīlim.
Analītiķi skeptiski par ieguvumiem
Analītiķi norāda, ka šī vienošanās, visticamāk, nenovedīs pie ilgstoša degvielas cenu krituma.
“Es nevaru pietiekami pateikt, cik nenozīmīgs patiesībā ir šis darījums,” sociālajā tīklā X raksta naftas tirgus pētnieks un vietnes CommodityContext.com dibinātājs Rorijs Džonstons. “Tas acīmredzami nav risinājums, bet gan vēl viens piegāžu avots,” vērtējis konsultāciju uzņēmuma “Wood Mackenzie” analītiķis Džims Mičels.
Kopš ASV un Izraēla 28. februārī sāka karu pret Irānu degvielas cenas pasaulē ir pieaugušas par 70%. Karš Irānā un Krievijas agresija Ukrainā ir arī izraisījusi nopietnu globālu degvielas piegāžu deficītu, ceturtdien paaugstinot vidējo dīzeļdegvielas cenu ASV līdz 6,28 dolāriem par galonu, liecina autovadītāju organizācijas AAA dati.
KONTEKSTS:
Trampa paziņojums izskan laikā, kad ASV un Eiropā jau ilgstoši izskan aicinājumi samazināt vai pilnībā pārtraukt Krievijas energoresursu iepirkšanu, jo ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta palīdz Maskavai finansēt karu pret Ukrainu.
Arī ASV likumdevēji Kongresā ir virzījuši stingrākus pasākumus pret valstīm, kas turpina iepirkt Krievijas naftu un gāzi. Senatora Lindseja Greiema vārdā nosauktais likums, ko Tramps parakstīja 18. septembrī, paredz iespēju noteikt tarifus lielākajām Krievijas energoresursu importētājvalstīm. Likuma mērķis ir palielināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu un ierobežot tās ienākumus no energoresursu tirdzniecības. Sankcijas pret Krieviju un to atbalstošām valstīm prezidentam būtu jānosaka līdz 18. oktobrim.
