Sarunas ceļvedis:
“Formā!”
Raidieraksta “LSMnīca” ciklu “Formā!” veido vecākie zemessargi Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv.
Nils Students ir dzimis Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Latviju viņš pirmoreiz apciemoja vēl Brežņeva ēras laikā – 1980. gadā kopā ar māti, kad viņam bija 12 gadi.
Izšķirošais bijis 2014. gads, kad Krievijas veiktā Krimas aneksija lika uz notiekošo paskatīties citām acīm un saprast: ar to vien, ka Latvija viņam ir svarīga, vairs nepietiek.
“Man vajadzēja dot arī savu artavu,” par lēmumu pievienoties Zemessardzei saka Students.
Pašlaik viņš ir Zemessardzes Studentu bataljona mīnmetēju vienības kaujinieks. Vienīgais, ko viņš nožēlo, ka šis solis nav sperts jau desmit gadus agrāk. “Savā vienībā biju gados vecākais. Komandieris noskatījās un jautāja: “1968. gadā dzimis cilvēks? Nevar būt! Ko tu šeit dari?’ Iespējams, tiešām nebiju paraugkaravīrs, jo ienācu ar zemāku fizisko sagatavotību. Toties sešu nedēļu apmācībās paguvu paņemt un iemācīties gandrīz visu,” atceras Students.
Zāles pret apātiju – rīcība un sabiedroto spēks
Studenta vērtējumā šobrīd daļa Latvijas sabiedrības izjūt nevis bailes, bet gan nogurumu no kara un neziņas. “Hibrīdkarš turpina mūs mocīt un locīt. Bet es nesaprotu tos latviešus, kuri domā par pārcelšanos uz Spāniju lielā mēroga kara sākumā. Jādomā, kā mēs pretosimies,” raidierakstā “Formā!” pauž Students.
Taču zāles pret apātiju ir – jāskatās uz pozitīvajām lietām. “Skandināvijas un Baltijas reģiona pārspēks gaisā pār Krieviju ir 4 pret 1. Viņi nevar šeit veikt aktīvu karadarbību.
Lai gan mums pašiem nepieder neviens iznīcinātājs, 15–20 minūšu lidojuma attālumā ir viss: poļi, zviedri un somi ar saviem “Gripen” un F-16, ko vada vislabāk apmācītie piloti.”
Tas vien ļauj Studentam neuztraukties par drošību Latvijā un aicināt ikvienu biežāk aizdomāties par iesaisti valsts aizsardzībā. “Mums visiem jābūt gataviem. Man ir radi Izraēlā, un es zinu, ko un kā viņi dara. Tur visi vīrieši un sievietes dienē vismaz gadu.”
Ar 72 stundu somu vien nepietiks
Tāpat Students aicina plašāk skatīties uz personisko drošību un sagatavotību krīzēm, neaprobežojoties tikai ar 72 stundu somas komplektēšanu.
“Katram jābūt gatavam uzturēties savās mājās kaut vai nedēļu, kamēr tiek atjaunoti pakalpojumi.
Pareizākā pieeja ir nodrošināt, ka mājās ir ūdens, pārtikas krājumi un enerģijas avoti septiņām dienām,” uzsver Students.
Savu sagatavotību krīzes situācijām viņš pārbaudīja augusta vētras laikā, kad automašīnā līdzi veda motorzāģi un domāja: “Ja nu tomēr notiek sliktākais…” Līdzīgu attieksmi viņš vēlas redzēt arī sabiedrībā – nevis nepārtraukti bažīties par sliktāko, bet gan skaidri zināt, ko un kā darīt.
No lidostas – uz Zemessardzi
Ar savu piemēru un pieredzi Nils Students motivē iesaistīties valsts aizsardzībā arī citus tautiešus. Tiem, kuri apsver pārcelšanos uz Latviju, viņš palīdz ar praktiskiem padomiem par dzīvesvietu, darbu un citiem pirmajiem soļiem.
“Ja nu tiešām tu gribi būt Zemessardzē, tad jau pirmajā dienā, kad ielido Rīgā, mēs varam aiziet pēc [vajadzīgajiem iestāšanās] dokumentiem,” smaida Students.
Atbalsts Ukrainai abpusēji izdevīgs
Kopš 2014. gada viņš aktīvi atbalsta Ukrainu. Šāda palīdzība ir ne vien svarīga, bet arī abpusēji izdevīga – sākot ar atbalstu Ukrainas teritoriālajām aizsardzības vienībām, līdz pat pārvietojamu dronu remonta darbnīcu veidošanai Krievijas kara skartajā zemē.
“Tagad nedaudz ar pievienoto vērtību Latvijai. Mēs ne tikai pērkam kādas lietas, bet skatāmies, ko varam sūtīt no tā, kas ir ražots Latvijā. Esam jau paspējuši atklāt divas darbnīcas. Tagad top trešā. Principā tie ir busiņi ar iekārtām, kas palīdz notriektos dronus dabūt ātrāk atpakaļ darbībā,” uzsver Students.
Drošības stiprināšanas virzieni ir dažādi, un, ja ir griba, katrs var izlemt, ko darīt – pārliecināts ir Nils Students.
Klausies citas “Formā!” epizodes!
