Septembrī Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ornitologi pirmo reizi tikās klātienē, lai pārrunātu ūpju populācijas stāvokli, galvenos apdraudējumus un nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Secināts, ka putnus apdraud gan cilvēki, gan plēsēji ligzdošanas laikā, tie iet bojā arī pie elektrolīnijām, kā arī saslimstot ar putnu gripu.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ūpju programmas vadītājs Pēteris Daknis norāda, ka sugas stāvoklis Baltijā patlaban ir satraucoši zems. Latvijā pētniekiem zināmi 13 ligzdojoši ūpju pāri un populācijas kopējais novērtējums ir līdz 43 ligzdojošu pāru. Pētījumi skaidri parāda, ka ūpji pārvietojas arī starp Baltijas valstīm, tādēļ sugas saglabāšanai nepieciešama koordinēta rīcība. Latvijā ūpju dzīves apstākļu uzlabošanai veido mākslīgās ligzdas, bet jāmeklē arī aizvien jaunus risinājumus secina ornitologs.
“Tikko pabeidzām mežā likt mākslīgās ligzdas, paceltas no zemes, jo dabiskā ligzdošana uz zemes ir stipri nesekmīga. Četrus mēnešus ligzdu apdraud ne tikai cilvēki, bet arī mežacūkas, lapsas,” skaidroja Daknis.
“Viens no nepatīkamajiem secinājumiem, ka mēs darām par maz, jo situācija neuzlabojas.
Lai darbus turpinātu, ir vajadzīgs finansējums caur projektiem vai tiešām jādibina biedrība un jādarbojas tā, kā Rietumvalstīs, kur šādas iniciatīvas finansē sabiedrība, tiešā veidā ziedojot,” viņš piebilda.
Lietuvā patlaban praktizē arī nebrīvē audzētu ūpju izlaišana savvaļā, bet liela daļa dabā izlaisto putnu iet bojā pie elektrolīnijām. Lietuviešu biologs Petrs Adeiķis pastāstīja, ka
pētniekiem šobrīd zināms tikai viens ligzdojošs ūpju pāris Šauļos, iespējams valstī ir arī citi ligzdojoši putnu pāri, bet tādi novērojumi pagaidām nav apstiprināti.
“Mūsu situācija ar ūpju populāciju ir daudz sliktāka nekā Latvijā vai Igaunijā. Lietuvā lielākā problēma šiem putniem ir elektrolīniju konstrukcijas. Mums ir specifisks elektrolīniju stabu veids, proti, vadi ir pievienoti staba augšgalā un, kad putns tur apsēžas, pieskaras vadiem un uzreiz tiek nosists ar elektrību,” skaidroja Adeiķis. “Šķiet, Latvijā šādas problēmas nav, jo jums vadi stabam pievienoti zemāk. It kā tik vienkārši atrisināma lieta, bet mēs tikai tagad runājam un kopā ar elektrokompāniju risinām šo problēmu. Darba vēl ir ļoti daudz.”
Igaunijā oficiālās populācijas aplēses liecina, ka tur ligzdo no 30 līdz 60 ūpju pāriem, bet igauņu ūpju pētnieks Madis Leivits uzskata, ka šis skaits ir pārvērtēts, jo pētniekiem pēdējos gados zināmi vien ap 10 sekmīgas ligzdošanas pāri. Igaunijā pētnieki pēdējos piecus gadus sugas izsekošanai izmanto arī GPS raidītājus un novērots, ka daudzus jaunos putnus nogalina citi putni, kā arī bijuši gadījumi, kad putni noslīkuši vai gājuši bojā putnu gripas dēļ. Taču īpaši augsta ir ūpju mazuļu mirstība tieši ligzdošanas vietās.
“Ūpju mazuļu mirstība ir absurdi augsta.
Mēs redzam, ka laika posmā starp putnu gredzenošanu, kas notiek ļoti agrīnā vecumā, un GPS raidītāju piestiprināšanu, kas savukārt notiek īsi pirms putni lido, mēs zaudējam diezgan daudz ūpju mazuļus,” teica Leivits. “Tas liecina, ka mums ir sīkāk jāizpēta, tieši kas ar putniem notiek vasaras periodā. Šis darbs turpinās un mēs joprojām cenšamies saprast mirstības iemeslus, jo esošie aizsardzības pasākumi, primāri sargājot tikai ligzdošanas vietu, nav pietiekami efektīvi.”
