Auditā atklātās nepilnības mudina būtiski reformēt Sabiedrības integrācijas fondu

SIF īsteno sabiedrības saliedēšanas politiku un sadala finansiālo atbalstu dažādām mērķgrupām un organizācijām Latvijā, stiprinot demokrātiju. SIF rīko projektu konkursus, piešķir finansējumu nevalstisko organizāciju stiprināšanai un pilsoniskajai līdzdalībai, finansē sabiedriski nozīmīga satura veidošanu medijos, atbalsta reģionālos medijus un veicina nacionālās kultūrtelpas stiprināšanu latviešu valodā. Tāpat fonds administrē programmas ģimenēm, tostarp apliecību “Goda ģimene”. SIF palīdz arī bēgļiem, tostarp kara bēgļiem no Ukrainas, nodrošinot koordināciju, informatīvo atbalstu un Vienas pieturas aģentūras pakalpojumus, kā arī strādā ar diasporas un reemigrācijas jautājumiem, veic dažādus pētījumus un vāc datus. 

SIF kopējais šī gada budžets pārsniedz 32 miljonus eiro. Kopš 2020. gada fonda budžets pieaudzis vairāk nekā divreiz. Tiesa, ap 70 % šī gada fonda līdzekļu ir Eiropas Savienības finanšu instrumentu līdzekļi. 

SIF auditu veica, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu, kas tapa pēc publiskām un politiskām diskusijām, kurās atsevišķi politiskie spēki bija rosinājuši pat SIF likvidāciju. Audits atklāja būtiskas problēmas un riskus. Piemēram, SIF vienlaikus darbojas gan kā finansējuma administrētājs, gan arvien plašāk kā politikas un projektu īstenotājs. 

Tas rada lomu un interešu konflikta, kā arī konkurences kropļošanas riskus, jo viena institūcija administrē finansējumu, vērtē projektus, uzrauga izlietojumu un pati piedalās projektu īstenošanā. 

“SIF padomē, lēmumu pieņemšanas procesā vērojama politiskā ietekme – gan apstiprinot programmu nolikumus un vērtēšanas kritērijus, gan konkursu rezultātus – par to lemj SIF padomē esošie ministri. Tādēļ KM virza priekšlikumu par SIF pārvaldības depolitizāciju,” skaidroja KM.

Ziņojumā norādīts arī uz zemu sabiedrības informētību un uzticēšanās fonda darbībai. Tikai trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka ļoti labi vai kopumā zina, kas ir SIF un ar ko tas nodarbojas. Uzticēšanas rādītāji ir vēl zemāki – fondam uzticas mazāk nekā 20 % iedzīvotāju, savukārt neuzticas ap 40 %. 

Piedāvā četrus scenārijus 

Situācijas risināšanai piedāvāti četri scenāriji. Tie paredz dažādas izmaiņas – atteikšanos no projektu īstenotāja funkcijas, fonda pārveidošanu par kultūras ministra pārraudzītu valsts aģentūru vai arī pilnīgu likvidāciju un pienākumu sadalīšanu starp nozaru ministrijām. 

Nemainot SIF pašreizējo darbību un struktūru, saglabāsies patlaban esošie riski, tostarp saruks sabiedrības uzticība fondam, turpināsies neefektīva resursu izmantošana, saglabāsies neskaidrība par SIF turpmāko attīstības virzienu, uzskata darba grupa, kas vērtēja audita rezultātus. 

Darba grupa par optimālāko atzina trešo scenāriju – SIF juridiskā forma saglabājas nemainīga, taču administrējamo programmu loks tiek paplašināts, un fonds pārtrauc tiešu projektu īstenošanu. 

Piedāvāts arī SIF likumā atbalstāmo jomu uzskaitījumu aizstāt ar vispārīgu kompetences ietvaru un atbalstāmo jomu noteikšanu. 

Tomēr riski pastāvot arī situācijā, ja tiks īstenots darba grupas izvēlētais vai kāds cits scenārijs. Ziņojumā norādīts, ka centralizētais mehānisms nevar aizstāt metodisko vadību, reemigrācijas koordinēšanu un individuālās konsultācijas. Citu scenāriju īstenošanas gadījumā varētu tikt būtiski apgrūtināts un ierobežots Eiropas fondu finansējuma piesaistīšanas process. 

KM norādīja, ka iesniegusi priekšlikumus, kas paredz līdz 2027. gada 11. janvārim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai valdībā konceptuālo ziņojumu par visaptverošu SIF attīstības scenāriju, vienlaicīgi izvērtējot nepieciešamos grozījumus SIF likumā un saistītajos normatīvajos aktos. KM rosina arī izvērtēt fonda nosaukuma maiņu un pārskatīt SIF padomes sastāvu, mainot ministru pārstāvniecību uz valsts sekretāru pārstāvniecību. 

Ministru kabinets otrdien, 10. novembrī, KM ieceri būtiski reformēt SIF plāno skatīt valdības sēdē.

KONTEKSTS:

Sabiedrības integrācijas fonda darbības izvērtēšana sākās vēl iepriekšējās valdības laikā. Zaļo un Zemnieku savienība piedāvāja to reorganizēt, funkcijas pārdalot ministrijām. Tomēr beigās koalīcija vienojās fondu nelikvidēt.