ĪSUMĀ:
Nepiesprādzētos triecienā izmet no auto, mētā pa salonu
Drošības jostu neizmantošana aizvien ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc smagos ceļu satiksmes negadījumos tiek zaudētas dzīvības.
Šogad tie bijuši jau 17 gadījumi, bet pērn – 20, kad bojāgājušie nav bijuši piesprādzējušies.
Pērn novembrī notika traģiska avārija, kur gāja bojā trīs cilvēki. Auto salons palika teju neskarts, trīs cilvēki gāja bojā, divi smagi cieta, jo netika izmantotas drošības jostas. Avārijas brīdī cilvēkus izmeta no mašīnas salona. Viņi lidoja cauri stikliem. Notikumu un apstākļus toreiz vērtēja CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis:
“Viņi tika izkaisīti pa lauku. Daļai no viņiem automobilis pārripoja pāri. Daži bija lidojuši ļoti lielu attālumu, uzmesti ļoti augstu, ļoti tālu. Un arī, ja cilvēks izkrīt no auto daļēji, tad auto veļoties viņu vienkārši salauž gabalos.”
Tas ir tikai viens spilgts piemērs, kur piesprādzēšanās būtu pasargājusi ne vien no smagām traumām, bet arī glābusi cilvēku dzīvību. Pērn janvārī avarēja busiņš ar bērniem. Ārsti uzsvēra, ka traumas bija smagas, jo netika izmantotas drošības jostas:
“Cilvēki tika svaidīti šajā autobusā. Tādā veidā guvuši traumas. Vairāki nebija piesprādzējušies, guva traumas. Kordiriģente arī nebija piesprādzējusies, gāja bojā.”
Pērn arī skolēnu autobusā avārijā traumas guva tikai tie, kuri nebija piesprādzējušies.
CSDD jaunās kampaņas fokusā – drošības jostu lietošana Foto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaCSDD jaunās kampaņas fokusā – drošības jostu lietošana Foto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaCSDD jaunās kampaņas fokusā – drošības jostu lietošana Foto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas Televīzija
Nepiesprādzētajiem traumas smagākas
Ir četri galvenie iemesli, kāpēc ceļu satiksmes negadījumos cilvēki zaudē dzīvību, – būtiski pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, bīstams kreisais pagrieziens, nepiesprādzēšanās, lietots alkohols. Irbītis dodas uz katru negadījumu, kur iestājusies cilvēka nāve. Viņš uzsvēra, ka nereti iemesls ir vairāku faktoru kombinācija:
“Alkohola lietošana kombinējas ar drošības jostu nelietošanu. Kad sadzēries, tad jūra līdz ceļiem. Un kombinējas ar ātruma pārsniegšanu. Ātruma pārsniegšana arī kombinējas ar drošības jostu nelietošanu.
Ja cilvēkam ir nihilistiska attieksme pret vienu jautājumu, tad ir tāda attieksme pret citiem arī.”
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumu centra vadītājs Svens Rubulis uzsvēra, ka arī, izglābjot dzīvību, tiem, kuri nebija piesprādzējušies, sekas ir daudz smagākas:
“Drošības josta var izmainīt to, vai pēc avārijas pats izkāpjat ārā no mašīnas, vai arī jūs ved pie mums. Iznākums var būt dažāds. Arī, izoperējot pacientu labi, ne vienmēr tā kaulu dzīšana ir laba, varbūt kāds iekaisums pievienojas. Tās situācijas ir daudz un dažādas.”
Tāpēc CSDD sāk jaunu kampaņu – “Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!”. Uzsvars arī uz triecienu nelielā ātrumā, iespējamiem lidojošiem objektiem auto salonā un to, kā pareizi uzlikt drošības jostu.
“Nāk rudens, nāk ziema, būs jakas, vējjakas, džemperi. Mēs bieži atstājam jostas lejas daļu brīvu, un, kas notiek – tu slīdi ārā no automašīnas sēdekļa. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, tu būsi ar kājām panelī, josta apstāsies vēderā, un josta būs arī kaklā,” skaidroja CSDD drošības simulatora instruktors Mārtiņš Strazdiņš-Stradiņš.
Mediķi novērojuši, ka biežākās traumas, ko automašīnas avārijās gūst cilvēki, kuri nav piesprādzējušies, ir galvas smadzeņu traumas un galvaskausa lūzumi, mugurkaula un muguras smadzeņu bojājumi, kas var radīt paliekošu invaliditāti, krūškurvja traumas – ribu lūzumi, plaušu un sirds bojājumi –, vēdera dobuma orgānu bojājumi ar iekšēju asiņošanu, kā arī iegurņa un ekstremitāšu lūzumi.
CSDD jaunās kampaņas fokusā – drošības jostu lietošana Foto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaCSDD jaunās kampaņas fokusā – drošības jostu lietošana Foto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas Televīzija
Ik gadu fiksē tūkstošiem nepiesprādzētu braucēju
Latvijas Televīzijas uzrunātie autovadītāji norādīja, ka drošības jostas lieto, vienalga, cik īsa brauciena distance. Lieto paši un pieskatot arī savus pasažierus.
Apdrošinātāja “Balcia” aptaujā gan teju 40 % atzinuši, ka īsos braucienos bieži mēdz drošības jostas neizmantot. Autobusos un taksometros tikai 20 % jostu izmanto katru reizi.
Valsts policija katru gadu fiksē ap 10 000 pārkāpumu, kad vadītājs vai pasažieris nelieto drošības jostas.
“Kā biežāk minētie iemesli ir, ka es braucu pavisam īsu ceļa gabaliņu, ka es braucu prātīgi, uzmanīgi un uz mani šī bīstamība neattiecas,” pastāstīja Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka vietniece Sabīne Irbeniece-Česle.
Piemērojamais sods par drošības jostas nelietošanu auto vadītājam ir no 30 līdz 70 eiro. Ja pasažieris neizmanto jostu, tad par to soda auto vadītāju arī ar sodu no 30 līdz 70 eiro. Bet pašam pasažierim var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu 15 eiro.
Rīgas Tehniskās universitātes Fizikas un materiālzinātnes institūta direktors gan uzsvēra, ka satiksmes likumus varbūt brīžam var apiet, bet dabas likumus piemānīt nevar – strauji bremzējot, nepiesprādzēts objekts automašīnā turpina kustību ar to pašu ātrumu.
