ĪSUMĀ:
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz dublēt vai ieskaņot latviešu valodā visu televīzijas saturu, kas nav ES dalībvalstu oficiālās valodas. Nozarē uzskata, ka šādi grozījumi vājinās Latvijā reģistrētos medijus, ierobežos Latvijas filmu pieejamību televīzijā un kropļos autoru radošo ieceri.
Tas nozīmētu, ka arī dažas frāzes, kas filmā izskan, piemēram, krievu valodā, būtu jāieskaņo jeb jāpārrunā pāri latviski. Runa nav tikai par kino klasiku, bet arī jaunajiem mākslas darbiem. Piemēram, režisora Viestura Kairiša filmās dzirdama krievu valoda, jo tās stāsta par laiku, kad mūsu tautai šo valodu uzspieda, un Latvijā diemžēl gluži objektīvi tika runāts krieviski.
“Nu, man katrā ziņā mākslinieciski tas nozīmē, ka visām manām filmām – “Melānijas hronikai”, “Piļsāta pi upis”,”Janvāris” un “Uļa”, kura faktiski ir daļēji krievu valodā, – tas būtu ļoti liels trieciens no mākslinieciskā viedokļa. Jāsaka, ka krievu valodas izvēle šajā gadījumā nav mana vēlme. Es pat ļoti piedomāju, lai “Uļā” pirmie vārdi izskanētu latviski tieši kaut kādu patriotisku apsvērumu dēļ.”
Kairišs norādīja – cik nu iespējams, lieto latviešu valodu, bet, piemēram, filmas “Uļa” varone nāk no vecticībnieku ciema, kur visi runā krieviski. Protams, ir pieejami titri latviešu valodā, bet dublēšana filmas mākslinieciskumam kaitētu, uzskata režisors.
“Ja mēs sāksim arī nodarboties ar dublāžu, tas uzkraus vēl lielāku nastu. Es arī nevaru iedomāties, kā tas notiks.
Jo dublāža būtu vienkārši, ka aktieris pārrunā pāri tekstu. Viens aktieris. Vai tad mēs veidojam pilna veida dublāžu, tādu kā jaunu skaņas celiņu visai spēlfilmai. Kā tas notika, mēs labi zinām, padomju laikos,” viedokli pauda kino producente Alise Ģelze.
Latvijas Sabiedriskajam medijam tas, piemēram, nozīmētu, ka vietās, kur seriālā “Likteņa līdumnieki” vai filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” skan krievu valoda, tā būtu jāieskaņo latviski – tostarp Mirtas tantes slavenās frāzes. Tas ir manuāls un laikietilpīgs darbs, kas, nozares ieskatā, mainītu filmas veidotāju iecerēto skanējumu un aizkavētu satura nonākšanu ēterā.
“Mēs dzīvojam Eiropā, kas sastāv no ļoti daudzām valodām, un mēs neesam izolēta telpa Latvija. Mēs ļoti daudz kopproducējam ar blakus valstīm un citām valstīm. Un tieši man liekas šo sadarbību būtība pašā pamatā ir iepazīt šīs dažādās kultūras,” vērtēja Ģelze.
Deputāte: Šoreiz pieļāvām kļūdu
Priekšlikumu dublēt vai ieskaņot latviski visu, kas nav ES valstu valodās, bija iesnieguši Nacionālās apvienības deputāti, un lielākā daļa parlamentāriešu to atbalstīja.
Ja šie grozījumi stātos spēkā, tad kinoteātros filmas varētu skatīties tā, kā tās uzņemtas, pilnībā izbaudot to māksliniecisko kvalitāti, bet televīzijā tās būtu dublētas vai pārskaņotas.
Tagad “Jaunās Vienotības” (JV) parlamentārieši uzskatus mainījuši, norādīja JV deputāte Anna Rancāne:
“Gan “Jaunā Vienotība”, gan es pati iestājos par valsts valodas saglabāšanu un par [tās] vietu un lomu gan masu medijos, gan arī filmu nozarē. Tā vairāk apdomājot, [sapratām, ka] šoreiz tiešām pieļāvām kļūdu, un es ļoti ceru, ka uz trešo lasījumu mēs kopīgi atradīsim labāku variantu.”
Rancānes pārstāvētās frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics jau iesniedzis vienu priekšlikumu par izmaiņām likumprojektā. Tas gan paredz tikai paplašināt to valodu skaitu, kas tomēr var skanēt televīzijā, bet uz krievu valodu tas neattiecas. Taču Jurēvics Latvijas Radio norādīja, ka gatavs iesniegt vēl priekšlikumus, lai pasargātu filmu nozari no pārmaiņām attiecībā uz valodas lietojumu.
Jurēvics atzina, ka kopumā izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir vajadzīgas, jo plānotie grozījumi risina arī citas problēmas:
“Grozījumi ir ļoti svarīgi kā tādi likumā, jo tur arī ietilpst daudz kas cits: par sankcijām pakļautu personu mūzikas neatskaņošanu un daudzām citām labām lietām. Tātad gan vēršanās pret sankcijām pakļautām personām, gan arī samazināta krievu valodas pašpietiekamības loma Latvijā. Bet tie [grozījumi] jāizstrādā kvalitatīvi, lai tas nesistu pa mūsu pašu nozari Latvijā.”
Priekšlikuma autori nav iedomājušies par filmām
Arī Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas deputāts Artūrs Butāns ir gatavs uz kompromisiem. Viņš skaidroja, ka primāri Nacionālā apvienība vēlējusies novērst gadījumus, kad Latvijā reģistrētos televīzijas kanālos kādās pārraidēs vietējie iedzīvotāji runā krieviski, bet viņu teikto titrē, nevis ieskaņo.
Par to, ka norma attieksies arī uz filmu translāciju, priekšlikuma autori neesot iedomājušies, un arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē nozares pārstāvji bijuši klāt, taču uz šādu problēmu nav norādījuši.
“Es ceru, ka mēs atradīsim risinājumu, kas neietekmē kino industriju, vienlaikus stiprina arī valsts valodu un izslēdz divvalodību raidījumos, ziņu fragmentos, lai Latvijas pilsoņi nevarētu Latvijas reģistrētos medijos runāt krieviski,” sacīja Butāns.
Butāns uzsvēra, ka krievu valodai nebūtu jābūt īpašākam statusam par kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām:
“Ja filma, kas tiek demonstrēta televīzijā, ir, piemēram, krievu valodā, tad nereti tā tiek arī atstāta, un mums nākas klausīties to krievu valodā tikai ar subtitriem. Turpretī, piemēram, franču, vācu vai angļu filmas mums tiek dublētas, līdz ar to radot situāciju, ka krievu valodai šeit ir kāds īpašāks statuss, kas, mūsuprāt, būtu jānovērš.”
Priekšlikumi strīdīgajam likumprojektam jāiesniedz līdz 23. augustam, bet izskatīt un tos pieņemt Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā varētu septembrī. Ja priekšvēlēšanu gaisotnē kompromisu neizdosies atrast, likuma galīgā izšķiršanās varētu nonākt jau nākamā Saeimas sasaukuma ziņā.
Arī SEPLP aicina pieļaut izņēmumu
Arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aicina Saeimu filmu demonstrēšanā televīzijā pieļaut izņēmumu attiecībā uz svešvalodu lietošanu kā māksliniecisku izteiksmes līdzekli.
“Mainot filmu valodas regulējumu pēc būtības, būtu nepieciešama šī jautājuma pilnvērtīga analīze kopīgi ar kino ekspertiem, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp, sabiedrisko mediju, izvērtējot priekšlikumu ietekmi uz mediju vidi, filmu izplatītājiem un demonstrējamo filmu māksliniecisko kvalitāti,” norādīja SEPLP.
SEPLP uzskata, ka likumprojekta normai jābūt pietiekami elastīgai, lai tā ļautu saglabāt gan valsts valodas lietojumu, gan audiovizuālā darba māksliniecisko integritāti, turklāt, neparedzot izņēmumus, var rasties situācija, ka Latvijā radītās filmas bez papildu ieskaņošanas vai dublēšanas
nevarēs demonstrēt arī sabiedriskā medija LTV1 programmā, ja filmā skan pat tikai daži teikumi krievu valodā, jo LTV1 apraides atļaujā nav paredzēts svešvalodu lietojums.
SEPLP norādīja, ka pilnībā atbalsta latviešu valodas stiprināšanu Latvijas informatīvajā un kultūras telpā, vienlaikus norādot, ka filmas dublēšana vai ieskaņošana nav tikai tehnisks oriģinālā teksta pārcelšanas process no vienas valodas citā, bet atsevišķos gadījumos darbos ir izmantoti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās, kurus ir nepieciešams saglabāt, lai neizmainītu darba saturu vai autora ieceri, tādējādi izmainot vai pasliktinot oriģināldarbu un tā māksliniecisko kvalitāti.
Turklāt filmu dublēšana vai ieskaņošana radīs papildu izmaksas, kas nav paredzētas Latvijā radītām filmām, kuras radītas atbilstoši tā brīža spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un jau tapušas daļēji ar valsts budžeta un arī sabiedriskā medija finanšu resursiem.
KONTEKSTS:
Saeima jūlija beigās otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas noteiktu, ka citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās veidoti televīzijas raidījumi vai to daļas būtu jāieskaņo, jādublē vai jānodrošina ar subtitriem latviešu valodā, bet filmas citās svešvalodās jāieskaņo vai jādublē valsts valodā.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija, LSM un Latvijas Kino producentu asociācija aicina Saeimu neatbalstīt grozījumus, norādot, ka tie vājinās Latvijā reģistrētos medijus, ierobežos Latvijas filmu pieejamību televīzijā un kropļos autoru radošo ieceri. Vēstules iesniedzēji kā piemēru grozījumu absurdumam min režisora Jāņa Streiča kino klasiku “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Jaunie grozījumi paredzētu pārrunāt latviešu valodā filmas tēla Mirtas tantes leģendāros izteicienus.
