Šobrīd līdz pilnīgai gatavībai vēl ir tālu – pats idejas autors paveikto vērtē aptuveni 50 % apmērā, bet turpmākai attīstībai nepieciešams finansējums, jaudīgāka tehnika un, kā viņš cer, arī lielāka interese un atbalsts no valsts drošības un aizsardzības struktūrām.
Kristaps Gertmanis demonstrē, kā praksē darbojas lietotne – bez video iespējams nosūtīt arī foto, skaņas ierakstu vai balss ziņu, ja objektu nav izdevies nofilmēt. Lai gan viņam nav profesionālas informācijas tehnoloģiju pieredzes, kopš pirmsākumiem viņš aktīvi apguvis mākslīgā intelekta rīkus.
Objektu iespējams noraidīt, atzīmēt kā iespējamu apdraudējumu vai apstiprināt – tad reģions kartē iekrāsojas sarkans un tiek nosūtīts brīdinājums.
Iedzīvotājs savā telefonā saņem arī atbildi par savu novērojumu. Ideja par šādu lietoni radās pēc dronu ielidošanas Latvijas gaisa telpā.
“No dienestiem šī informācija un atgriezeniskā saite bija diezgan nekonsekventa, tāpēc īsti nevarēja saprast, kas notiek. Protams, mierinot sievu, es teicu, ka viss ir kārtībā un nav par ko uztraukties. Bet iedziļinoties sapratu, ka īsti kaut kas nestrādā un mums trūkst skaidras, operatīvas atgriezeniskās saites. Ja būs nevis trīs, bet vairāki droni, rodas jautājums — vai mēs spēsim šo informāciju kārtīgi apstrādāt, novadīt un atspoguļot?” teica lietotnes “AirAlert” izstrādātājs Kristaps Gertmanis.
Par cēsinieka ieceri interesi izrādījuši arī ārpus Latvijas – pēc informācijas publicēšanas ar Kristapu sazinājušies Ukrainas pārstāvji.
Tomēr, lai sistēmu attīstītu tālāk un pārbaudītu plašākā mērogā, nepieciešami lielāki tehniskie un finanšu resursi.
“Esmu bijis divas reizes Aizsardzības ministrijā; jau no paša sākuma majors Kairišs šo ideju apstiprināja un teica, ka tā ir ļoti laba. Viņš arī norādīja, ka ir pieejams poligons, ja nepieciešams, — varam testēt, darboties un droši nākt. Ir saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes, bet viss, protams, atduras pret finansiālo pusi un grantiem. Teorētiski ir iespēja pieteikties, taču vairāk vai mazāk šie granti ir izstrādāti lielām korporācijām. Lai tev, piemēram, tiktu piešķirti 400 tūkstoši, tev pašam pretī būtu jānodrošina vēl 400 000,” skaidroja lietotnes “AirAlert” izstrādātājs.
Kristaps norāda, ka sistēmu primāri veido Latvijas vajadzībām, taču tā paredzēta nepārtrauktai attīstībai – nākotnē to būs iespējams papildināt ar jauniem risinājumiem un tehnoloģijām.
“No savas puses es turpināšu strādāt tāpat kā līdz šim — turpināšu būvēt un attīstīt iesākto. Es ceru, ka nenonāksim līdz situācijai, par kuru mēs iepriekš runājām — ka jau pēc ugunsgrēka būs jāmeklē, kur skrūvēt dūmu detektorus,” teica Kristaps Gertmanis.
