Kāpēc rosina mainīt likumu
Pirmdienas vakarā vismaz 20 cilvēku grupa trīs maskās tērptu cilvēku vadībā mēģināja nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Nacionālie bruņotie spēki ziņoja, ka grupas pavadoņi bija bruņoti, draudēja Latvijas karavīriem un dzina migrantus Latvijas virzienā. Karavīri robežšķērsošanu apturēja.
Taču vairākas stundas vēlāk maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas robežas novērošanas kameras. Pirms robežsargu ierašanās viņi jau bija atgriezušies Baltkrievijā.
Tieši šādu situāciju dēļ iekšlietu ministrs vēlas precizēt likumu. Viņš akcentē, ka šaujamieročus jau tagad noteiktos gadījumos drīkst izmantot. Piemēram, ja apdraudēta cilvēka dzīvība, veselība vai ja cilvēks nelikumīgi šķērso ārējo robežu un citādi viņu aizturēt nav iespējams. Arī iespējas izmantot speciālos līdzekļus, ministra ieskatā, ir pietiekami plašas.
Taču Dombrava uzskata, ka likumā skaidrāk jānosaka, kādos gadījumos robežsargus, karavīrus un citas amatpersonas nesauc pie kriminālatbildības, ja tās agresīvu personu apturēšanai likumīgi izmantojušas šaujamieročus vai speciālos līdzekļus. Ministrs vēlas
novērst situācijas, kad, sastopoties ar bruņotiem cilvēkiem, robežsargs vai karavīrs vilcinās rīkoties, baidoties no vēlākas kriminālatbildības.
Konkrētu grozījumu formulējumu un virzīšanas termiņu viņš gan vēl nenosauc.
Ministrs stāsta, ka infrastruktūras bojātāji rīkojas ātri un profesionāli – aptuveni minūtes laikā paspēj nodarīt kaitējumu un atgriezties Baltkrievijā. Lai robežsargi visur spētu ierasties tik īsā laikā, gar visu robežu būtu vajadzīgs ļoti liels cilvēku skaits.
“Es domāju, ka mums būtu ļoti labi kādu šādu personu noķert un pēc tam ar viņu izvērst sarunu. Pēc visām ārējām pazīmēm skatoties, nešķiet, ka šīs personas, kas bojā šo robežas infrastruktūru, ir tie, kas nāktu… nezinu, no Ēģiptes. Drīzāk tās ir personas, kas ir saistītas ar Baltkrieviju vai Krievijas pusi. Tur ir izdarāmi vērtējumi, ka šie pavadoņi vai šīs personas, kas veic šīs sabotāžas darbības, visticamāk, ir ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstu specdienestiem,” teica Dombrava.
Bojā robežas aprīkojumu
Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis informē, ka pēdējā diennaktī konstatēti vēl divi elektrisko skapju bojājumi. Šajos skapjos atrodas robežas novērošanas sistēmai nepieciešamās iekārtas, tostarp datu pārraidei. Sabojājot vienu skapi, var pārtraukt vairāku kameru darbību.
Taču attiecīgais posms bez uzraudzības nepaliekot. Kamēr iekārtas atjauno, robežsardze izmanto savus cilvēkus, citas kameras un pārējos līdzekļus.
Jautāts, vai skapjus nevajadzēja novietot tālāk no robežas vai labāk aizsargāt, Ruskulis skaidro, ka
infrastruktūra projektēta laikā, kad šāda hibrīduzbrukuma vēl nebija.
Viņš uzsver, ka novērošanas sistēma strādā: robežsargi saņem trauksmes signālus un reaģē.
Taču arī pārkāpēji pielāgojas. Pēc Ruskuļa teiktā, aiz robežšķērsošanas organizētājiem stāv Baltkrievijas dienesti. Viņš pieļauj arī Valsts drošības komitejas jeb VDK iesaisti. Tiek vērota Latvijas dienestu reakcija, meklētas vājās vietas un mainīti paņēmieni, kā cilvēkus ievest Latvijā. Robežsardze savukārt pielāgo savu rīcību un cenšas pretējās puses soļus paredzēt.
Ruskulis uzsver, ka ieroču un speciālo līdzekļu izmantošanā jāvērtē samērīgums un pēc iespējas jāmazina kaitējums. Ja reāli apdraudēts robežsargs, policists vai karavīrs, viņam neesot šaubu par šaujamieroča izmantošanas tiesiskumu. Pārējos gadījumos jāvērtē apstākļi.
Šaujamieroči jau izmantoti, vajājot nelikumīgos pārvadātājus, lai apturētu transportlīdzekļus. Robežsargi un karavīri raidījuši arī brīdinājuma šāvienus gaisā.
Taču Ruskulis brīdina, ka šaušana Baltkrievijas virzienā varētu izraisīt konfliktu ar kaimiņvalsti. Viņam ir pārliecība, ka provokāciju organizētāji ir Baltkrievija un Krievija, kas pārbauda Latvijas dienestu reakciju un gaida tieši šādu atbildi.
“Nu, mums ir bijis, kas man uzreiz nāk atmiņā, 3. vai 4. maijs, kad no Baltkrievijas puses mēģināja ielauzties liela grupa. Daļa bija ielauzusies, daļa vēl nebija ielauzusies – mums bija iespēja pielietot gāzi.
Ar gāzes ietekmēšanu mēs viņus dabūjām visus atpakaļ uz Baltkrieviju.
Tas ir kā piemērs. Ir speclīdzekļi, ir gāzes, ir vēl risinājumi, kurus mēs arī izmantojam. Protams, detalizēti es jums neatklāšu, kā tas tika darīts gan taktiski, gan pārējo. Šaujamieroču pielietošana pagaidām nebija nepieciešama mērķtiecīgi, lai ievainotu vai šo cilvēku padarītu letālu,” pauda Ruskulis.
Tikmēr valdība līdz 31. decembrim pagarinājusi operāciju “Vilkatis”, kurā kopš 11. augusta robežsargiem palīdz karavīri un policisti, izmantojot arī dronus. Pēc Ruskuļa teiktā, robežšķērsošanas mēģinājumu skaits sarucis aptuveni uz pusi. Septembrī atturēti 1244 cilvēki, bet kopš gada sākuma atturēšanas gadījumu skaits tuvojas 12 tūkstošiem, kas ir gandrīz tikpat, cik visā pagājušajā gadā. Viens cilvēks gan robežu var mēģināt šķērsot atkārtoti.
Līdz gada beigām saglabāsies arī pastiprinātās robežapsardzības režīms. Operācijā iesaistīto cilvēku skaitu pielāgos situācijai, taču precīzu resursu apjomu un izmaksas publiski neatklāj. Vienlaikus turpinās augusta vētrā bojātā žoga atjaunošana, ko uz Baltkrievijas robežas paredzēts pabeigt līdz rītdienai.
Ruskulis brīdina, ka aukstāks laiks varētu atkal pastiprināt mēģinājumus iekļūt Latvijā. Pieaugs arī risks cilvēku dzīvībai un veselībai, tāpēc dienestiem jābūt gataviem gan robežas sargāšanai, gan glābšanai un mediķu piesaistei.
