ĪSUMĀ:
Darbinieces iesniegums
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio rīcībā nonākuši gan pašas darbinieces, gan viņas vīra iesniegumi par iespējamu emocionālu vardarbību no Andreja Judina puses.
Iesniegumos aprakstīts incidents, kas noticis otrdien, 13. oktobrī, pēc Saeimas Juridiskās komisijas sēdes. Kā norāda darbiniece, Judins ienācis viņas kabinetā, kur viņa tobrīd atradusies viena, un sācis ar viņu runāt nedraudzīgā tonī.
Sieviete vēlējusies iziet no kabineta, jo baidījusies palikt vienā telpā ar deputātu.
Tālāk viņa raksta: “Es vēlējos iziet no sava kabineta, jo man bija bail atrasties vienā telpā ar Andreju Judinu. Proti, piegāju pie durvīm un centos tās atvērt. Andrejs Judins ar roku turēja durvis un neļāva tās atvērt un pamest telpu. Man bija sajūta, ka viņš varētu pielietot fizisku spēku, ja es vērtu durvis vaļā, kas man radīja bailes par savu drošību.”
Pēc neilga brīža deputāts durvis esot atlaidis, un sieviete devusies uz blakus kabinetu, taču Judins viņai sekojis. Darbiniece arī apgalvo, ka šis nav pirmais gadījums, kad piedzīvojusi šādu attieksmi. Viņa norāda, ka emocionāla vardarbība turpinājusies visus četrus gadus, taču līdz šim par to klusējusi.
Vajadzēja mediķu palīdzību
Pēc otrdien notikušā sievietei kļuvis slikti, un kolēģes izsaukušas neatliekamo medicīnisko palīdzību. Darbiniece vērsusies Saeimas administrācijā, lūdzot izvērtēt Judina rīcību un nodrošināt drošus darba apstākļus. Savukārt viņas vīrs vērsies pie deputātes Liepiņas, aicinot izvērtēt Judina uzvedības atbilstību deputāta ētikas normām.
Liepiņa stāsta, ka pie viņas vērsušies darbinieces ģimenes locekļi, lūdzot palīdzēt panākt Judina rīcības izvērtēšanu. Viņas rīcībā ir arī pašas darbinieces iesniegums Saeimas administrācijā. Liepiņa uzskata, ka notikušais nav atsevišķs gadījums, bet gan ilgstošas nepieņemamas attieksmes rezultāts. Viņa apgalvo, ka arī pati iepriekš novērojusi Judina neiecietīgu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
“Es domāju, te nav stāsts pat par to, vai tā ir fiziska, emocionāla vai kāda [vardarbība], – tas ir ilgstoši pret Saeimas darbinieci, par kuras darbu ir ļoti labas atsauksmes.
Es varu personīgi pateikt, ka, ilgstoši strādājot Juridiskajā komisijā, man ir vairākas reizes pašai nācies novērot, cik Judina kungs neiecietīgi, ar tādām mobinga un bosinga pazīmēm, attiecas gan pret cilvēkiem, kas ir aicināti uz Juridisko komisiju piedalīties kā dalībnieki, gan arī pret Saeimas deputātiem. Ir daži cilvēki, kas vēl joprojām izvēlas klusēt, jo klusēt – tas ir vienkāršākais ceļš,” saka deputāte.
Liepiņa paziņojusi, ka vērsīsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, rosinot izvērtēt Judina rīcību un izslēgt viņu no sešām parlamenta sēdēm.
Komisija sola jautājumu skatīt, tiklīdz būs saņēmusi attiecīgu iesniegumu. Liepiņa arī aicinājusi Judinu atteikties no nākamās Saeimas deputāta mandāta.
Pēc viņas teiktā, iesniegumi par notikušo iesniegti arī Valsts policijā un Valsts darba inspekcijā.
Judins pārmetumus noliedz
Pats Judins pārmetumus par vardarbību pret Saeimas darbinieci kategoriski noliedz, saucot tos par apmelošanu un neslavas celšanu. Viņš skaidro, ka otrdien informējis Saeimas administrāciju par vairākiem, viņaprāt, būtiskiem pārkāpumiem darbinieces darbā. Piemēram, gatavojot likumprojekta priekšlikumu tabulu trešajam lasījumam, viņa neesot iekļāvusi kādu Saeimā jau atbalstītu priekšlikumu, bet iepriekš pieļāvusi kļūdu arī likumprojekta tekstā. Tāpat darbiniece neesot uzaicinājusi deputātu uz komisijas sēdi un ne vienmēr ievērojusi noteikto darba laiku.
Judins uzskata, ka darbinieces kompetence neatbilst ieņemamajam amatam, un lūdza Saeimas administrāciju izvērtēt viņas darbu.
Deputāts nenoliedz, ka sarunas laikā atradies pie kabineta durvīm un traucējis sievietei iziet, taču skaidro, ka kabinets ir ļoti mazs un viņš vēlējies darbinieci informēt par konstatētajiem pārkāpumiem. Judina ieskatā, sieviete uz kritiku reaģējusi emocionāli, bet pārmetumi par vardarbību neatbilstot patiesībai.
“Tā nav patiesa informācija. Tā ir apmelošana. Jūsu zināšanai, visas darbinieces, kas strādā Juridiskajā komisijā, es runāju uz “Jūs”; pirms ienāku kabinetā – es pieklauvēju un lūdzu atļauju; kad es zvanu, es atvainojos, ka traucēju. Es saprotu cilvēciski – cilvēkam, kas ilgi strādāja komisijā, ir grūti pieņemt un dzirdēt tādu atzinumu, ka kompetence nav atbilstoša. Tas ir sāpīgi, tāpēc es nedomāju, ka tam bija vispār jāizskan publiski. Bet, ja cilvēks izvēlas tādu komunikāciju, man nekas neatliek, kā sniegt skaidrojumu. Ja jūs gribat manu versiju – darbiniece pārdzīvoja, aizgāja pie Liepiņas un tur atrada dzirdīgas ausis. To, ko darīja Liepiņas kundze, tā ir neslavas celšana,” skaidro deputāts.
Saeimas administrācijai jāizvērtē abas puses
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norāda, ka Judins gan partijai, gan publiski noliedzis viņam izteiktos pārmetumus un solījis sadarboties ar Saeimas administrāciju notikušā izvērtēšanā. Jurēvics uzsver, ka viņam nav pamata neticēt partijas biedram, tādēļ pašlaik “Jaunā Vienotība” neredz iemeslu papildu rīcībai. Vienlaikus viņš Liepiņas un viņas pārstāvētās partijas “Latvija pirmajā vietā” rīcībā saskata politiskus motīvus. Jurēvics domā, ka laikā, kad notiek nākamās valdības veidošana, opozīcijas partija cenšoties diskreditēt “Jauno Vienotību”, lai pati varētu iekļūt koalīcijā.
Saeimas administrācijai tagad būs jāizvērtē gan darbinieces iesniegumā paustie pārmetumi par iespējamu emocionālu vardarbību, gan Judina sniegtā informācija par iespējamiem pārkāpumiem viņas darbā. Administrācijai būs jānoskaidro notikušā apstākļi, jāuzklausa iesaistītās puses un jāvērtē, vai ir pamats turpmākai rīcībai. Vienlaikus jāvērtē arī tas, kā nodrošināt darbiniecei drošu darba vidi, kamēr situācija tiek skaidrota.
Saeimā izveidota komisija, kas izvērtēs pārmetumus Judinam
Saeimā izveidota īpaša komisija, kas izvērtēs Judinam izteiktos pārmetumus par iespējamu emocionālu vardarbību pret komisijas darbinieci. Saeimas sekretārs Jānis Grasbergs no Nacionālās apvienības stāsta, ka viņa četru gadu pieredzē Saeimas Prezidijā šis ir pirmais šāda veida iesniegums par politiķa iespējami nepieņemamu izturēšanos pret parlamenta darbinieku.
Grasbergs pauda: “Mūsu reakcija ir, ka mēs izveidojām komisiju, kas ir politiski neitrāla. Līdz ar to ir cilvēki no administrācijas, piesaistot arī konsultācijas no [Saeimas] Juridiskā biroja un ka principā, lai pēc likuma atrisinātu šo te darba devēja un darba ņēmēju situāciju. Tā kā mums ir jādala divos blokos šis: ir darba devēja-darba ņēmēja attiecības, kas attiecas uz darba likumu, un tad ir otra puse, kas ir politiskā puse, kur vērtē pašu politiķi. [..] Ir iesniegts arī Mandātu ētikas komisijā iesniegums no deputātes [Lindas] Liepiņas (“Latvija pirmajā vietā”), kur tad skatīs pašu Judina rīcību un vērtēs pēc politiķa mērauklas.”
Komisija darbu varēs sākt jau nākamnedēļ, uzklausot lieciniekus un pašu Judinu. Taču darbinieci varēs iztaujāt tikai pēc viņas atgriešanās darbā, jo pašlaik viņai ir darbnespēja. Tāpēc pagaidām nav zināms, kad izvērtēšana varētu noslēgties. Pēc pārbaudes komisija savus secinājumus iesniegs Saeimas Prezidijam, kas lems par turpmāko rīcību.
