ĪSUMĀ:
Andrejs Pagors 15. Saeimas pirmajā darba dienā, 3. novembrī, sociālajā medijā “TikTok” publicēja video, kurā krievu valodā stāstīja par pirmās sēdes darba kārtību. Deputāts skaidroja, ka gribējis uzrunāt savus vēlētājus un dalīties ar viņiem tajā, kāds ir deputāta darbs Saeimā. To, ka krievu valodā runāt nedrīkst, neesot zinājis.
Saeimas Prezidijs iesniegumā komisijai lūdza izvērtēt iespējamu Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu.
Deputāts Pagors sodam nepiekrīt
Pagors komisijas sēdē norādīja, ka nepiekrīt Prezidija iesniegumam un uzskata, ka nav pamata sākt ētikas pārkāpuma lietu. Viņa ieskatā Saeimas Prezidijam nav tiesību iesniegt šādu iesniegumu, jo Saeimas kārtības rullis nosaka, ka šādu iesniegumu var iesniegt deputāts, deputātu grupa vai frakcija.
Pagoru arī neapmierināja, ka Prezidijs vērsies pie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas, nevis pie pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas. Viņa ieskatā pagaidu komisija šādus iesniegumus nevar skatīt.
Pagors arī norādīja, ka video publicēšanas brīdī nav bijis Saeimas deputāts, jo vēl nebija devis svinīgo solījumu.
Pagors uzskata, ka Prezidijs maldinājis sabiedrību un medijus, nezinot par lietas apstākļiem un to, ka viņš neesot apšaubījis latviešu valodas nozīmi. Pagors teica, ka vienmēr ar cieņu izturas pret latviešu valodu.
“Es saprotu to nopietnību – tagad esmu Saeimas deputāts un uz mani skatās sabiedrība. Protams, es ņemu vērā visu to atbildību, bet uzskatu, ka jaunievēlētajiem deputātiem ir tagad ļoti daudz svarīgu lietu, kuras tagad jārisina, domājot par Latvijas labklājību, par iedzīvotāju labklājību un ekonomiku. Protams, man ir žēl, ka šodien, 11. novembrī, mēs esam spiesti te savākties un runāt par manu it kā pārkāpumu. Es saprotu visu to nopietnību.
Mans mērķis nav provocēt. Mans mērķis nav, lai mēs te vāktos katru mēnesi vai katru nedēļu, lai apspriestu, ko es filmēju un lieku savos sociālajos medijos.
Tāpēc es ievērošu šos noteikumus un Saeimas kārtības rulli,” teica deputāts.
Saeimas Juridiskais birojs noraida Pagora pārmetumus
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere noraidīja Pagora pausto, ka Prezidijs nevarot iesniegt šādu iesniegumu. Viņa sacīja, ka Saeimas Prezidija locekļi ir Saeimas deputāti.
Tāpat Meistere skaidroja, ka pagaidu komisija strādā līdz pastāvīgās komisijas izveidošanai. Viņa skaidroja, ka pagaidu komisijas kompetencē ir tiesības izvērtēt Saeimas deputātu darbu un rīcību. Proti, pagaidu komisija var skatīt šo jautājumu.
Runājot par zvērestu, Meistere skaidroja atšķirību starp to, kad cilvēks jau ir ievēlēts Saeimā, un to, kad viņš iegūst visas deputāta tiesības, tostarp tiesības balsot. Vispirms Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, kuri deputāti ir ievēlēti. Pēc tam deputāts dod svinīgo solījumu un apliecina to ar parakstu, un Saeima apstiprina viņa pilnvaras.
Tātad, kad Pagors publicēja video, viņš jau bija ievēlēts Saeimā, bet pilnas mandāta tiesības vēl nebija ieguvis.
Taču Centrālā vēlēšanu komisija jau bija izsludinājusi oficiālu Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu, kas nozīmē, ka ētikas kodekss deputātiem ir saistošs gan pirms, gan pēc zvēresta.
Saeimas komisijas locekļi norāda – pārkāpums ir bijis
Arī vairāki pagaidu komisijas deputāti Pagora skaidrojumam nepiekrita. Edmunds Jurēvics (“Jaunā Vienotība”) uzskatīja, ka Pagors pārkāpis deputātu ētikas kodeksu, kas paredz saziņā ar sabiedrību no Saeimas telpām lietot latviešu valodu. Viņaprāt, vērtējumu nemaina tas, vai video publicēšanas brīdī Pagors jau bija ieguvis pilnas mandāta tiesības.
Jurēvics gan atzinīgi vērtēja Pagora solījumu turpmāk ievērot noteikumus un rosināja par valsts valodas prasībām atgādināt visiem deputātiem.
Komisijas vadītāja Inga Priede (“Apvienotais saraksts”) šo ierosinājumu atbalstīja, jo pirmajā darba dienā ne visi deputāti varēja būt paguvuši iepazīties ar Saeimas kārtības rulli.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre Ināra Mūrniece norādīja, ka pamatnoteikumi deputātiem jāizlasa pašiem. Pagora frakcijas kolēģis Aleksejs Ignatjevs sacīja, ka par valsts valodas lietošanu atgādinās savas frakcijas deputātiem.
Nauris Puntulis (“Nacionālā apvienība”) uzsvēra, ka deputāta zvērests paredz pienākumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Dana Šlesere (“Latvija pirmajā vietā”) atgādināja par deputātu pašu atbildību ievērot ētikas kodeksu.
Savukārt Atis Švinka (“Progresīvie”) sacīja, ka no Pagora dzirdējis juridiskus argumentus, taču nav dzirdējis atvainošanos vai nožēlu.
Švinkas šaubas par to, vai šis video bija nejauša kļūme, pastiprinājuši arī Pagora agrākie ieraksti un izteikumi sociālajos medijos.
Kā piemērus viņš minēja sveicienus 9. maijā, tā sauktajā uzvaras dienā, un izteikumus, kuros, pēc Švinkas teiktā, Pagors slavinājis Krievijas armiju.
“Es saprotu, ka jūs nošķirat šo mirkli – aptuveni pulksten 13, kad jūs kļuvāt par deputātu, bet jums bija iespēja pulksten vienos ar minūtēm izdzēst visus šos jūsu paziņojumus. Arī šo video bija iespējams izdzēst, bet jūs to neizdarījāt. Jums ir iespējams arī skaidrot saviem vēlētājiem,” teica Švinka. “Jūs atsaucaties uz prezidenta kungu, uz viņa vēlmi, lai būtu skaidrāka komunikācija, un jūs to izmantojat pa savam. [..] Jūs pieminat, ka neprovocēsiet, vienlaikus neizslēdzot kaut kādu regulāru jūsu darbību izvērtējumu šajā komisijā. Tas manī vieš bažas un neziņu par to, kādas būs tās nākamās darbības, ko jūs esat ieplānojis. Tāpēc man nerodas iespaids, ka tā ir nejaušība, bet drīzāk apzināta rīcība.”
Sēdes noslēgumā Pagors iebilda, ka komisijā līdz ar video apspriež arī viņa agrākos izteikumus. Viņš atgādināja, ka 10 gadus strādājis policijā un, pēc paša teiktā, šajā laikā nav saņēmis nevienu brīdinājumu. Pagors skaidroja, ka juridiskos argumentus uzsvēris tāpēc, ka, viņaprāt, komisijai jāvērtē, kādu noteikumu viņš pārkāpis, nevis tas, vai deputātiem sakrīt politiskie uzskati.
Pagors uzskata, ka Saeimas kārtības rulli viņš nav pārkāpis un nav gribējis apšaubīt latviešu valodas nozīmi. Vienlaikus viņš atzina, ka tagad kā deputātam viņam ir cita atbildība, un solīja noteikumus ievērot. Viņš arī sacīja, ka grib, lai par viņu runā saistībā ar paveikto Saeimā, nevis tāpēc, ka viņš video runājis krieviski.
Komisijai bija vairākas iespējas – no mutiska vai rakstiska brīdinājuma līdz ierosinājumam Saeimai liegt deputātam runāt sēdē vai izslēgt viņu no vienas līdz sešām sēdēm. Komisija nolēma Pagoram izteikt rakstisku brīdinājumu, par to paziņot Saeimas sēdē un lēmumu publicēt “Latvijas Vēstnesī”. Jautājumu iekļaus kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.
KONTEKSTS:
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ieskatā Pagora rīcība pārkāpa Saeimas kārtības ruļļa pielikumā ietvertā Saeimas deputātu ētikas kodeksa 18. punktu, kas nosaka deputātu pienākumu Saeimas telpās savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību lietot valsts valodu un nepieļaut rīcību, kas radītu šaubas par latviešu valodas nozīmību.
Jau vairāk nekā gadu Saeimas kārtības ruļļa pielikumā – Saeimas deputātu ētikas kodeksā – ir ierakstīts, ka Saeimas telpās deputāti lieto valsts valodu. Grozījumu tika ieviesti 2025. gada 29. maijā pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma, ka darbs un saziņa parlamentā notiek latviešu valodā.
Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā darbojas pa vienam deputātam no katras frakcijas. To vada Inga Priede, un tajā strādā Aleksejs Ignatjevs, Edmunds Jurēvics, Nauris Puntulis, Dana Šlesere un Atis Švinka. Tā strādās līdz pastāvīgās 15. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas izveidošanai.
