Pirms pusotra gada Pusaudžu resursu centrs pilotprojektā uzsāka digitālās psiholoģiskās terapijas pakalpojumu, liekot lietā Eiropas Atveseļošanas fonda naudu. Tā bija terapeita vadīta terapija aplikācijā telefonā, pirms daudziem gadiem Somijā radīta, plaši pielietota un pārbaudīta. Vecuma grupa – no 12 līdz 25 gadiem. Projektā bija iesaistīti psihologi un mākslas terapeiti.
Galvenais mērķis – lai jaunieši un pusaudži palīdzību saņemtu laicīgi, kamēr grūtības nav ļoti samilzušas, viņiem ērtā veidā un jebkurā Latvijas vietā.
“Pusaudži arī teica: man nebija nekas pieejams. Šī bija mana vienīgā iespēja saņemt palīdzību Latvijā, jo viņš dzīvo tādā vietā, kur tuvākais speciālists vienkārši nav sasniedzams,” sacīja Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Pusotra gada laikā digitālās psiholoģiskās terapijas pakalpojumu saņēma 1006 pusaudži un jaunieši. Taču martā pilotprojekts noslēdzās, un jūnija sākumā Nacionālais veselības dienests vēstīja – šādu digitālo konsultāciju pakalpojumu plānots turpināt par valsts naudu, taču, kad tas būs, – vēl nebija zināms. Tagad jaunumi ir – dienesta pārstāve Evija Štālberga pastāstīja, ka iestāde kopā ar Veselības ministriju un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem strādā, lai no nākamā gada sākuma pakalpojumu ieviestu.
“Lai pakalpojumu varētu nodrošināt ilgtermiņā un atbilstoši valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu prasībām, pašlaik tiek īstenoti nepieciešamie sagatavošanās pasākumi tā ieviešanai,” pauda Štālberga.
Dambiņa stāstīja, ka pēdējie pacienti digitālās terapijas konsultāciju pakalpojumu saņēma martā, pirms noslēdzās pilotprojekts. Un kopš tā laika – pārtraukums.
“Kopš tā brīža pusaudžiem ir bijis pieejams tikai mūsu līdzšinējais pakalpojums, proti, tās ir konsultācijas klātienē, taču, ņemot vērā lielo pieprasījumu, ir izveidojušās ļoti garas rindas. Piemēram, Rīgā pusaudzim līdz uzņemšanai programmā varbūt jāgaida vismaz pusgadu. Digitālā terapija bija ļoti laba alternatīva tiem pusaudžiem, kuri gaidīja rindā, bet viņu grūtības nebija tik izteiktas, kā arī tiem, kuri attāluma dēļ nevarēja izbraukāt uz klātienes konsultācijām. Pēc pilotprojekta noslēguma jaunieši mums zvanīja un interesējās, zvanīja arī viņu vecāki un speciālisti, piemēram, ģimenes ārsti, taču mēs godīgi teicām, ka nezinām, kad pakalpojums varētu tikt atjaunots,” stāstīja Dambiņa.
Kas plānots no nākamā gada sākuma? Pagaidām nav zināms, kas nodrošinās digitālo psiholoģisko konsultāciju pakalpojumu pusaudžiem un jauniešiem ar trauksmi un depresiju. Kā norāda Nacionālais veselības dienests, pakalpojumu sniedzējus uzzinās atlases procedūrā.
Pusaudžu resursu centrs plāno pieteikties, tā vadītāja Dambiņa sacīja – redzot, cik labus rezultātus šī terapija sniedza pusaudžiem un jauniešiem, vēlamies, lai digitālā terapija Latvijā kļūtu arvien pieejamāka.
Centra valdes priekšsēdētāja norādīja – jo ilgāks pārtraukums, jo vairāk tas ietekmē jauniešu iespējas savlaicīgi saņemt palīdzību, tā kā rindas uz centra klātienes pakalpojumiem ir garas kā Rīgā, tā reģionos. Turklāt tas ievieš vēl citas korekcijas.
“Savukārt daļa no tiem 32 speciālistiem, kuri tika apmācīti, visticamāk, būs zaudējuši nepieciešamās prasmes, jo digitālā terapija arī viņiem bija kas jauns. Tāpēc, visticamāk, būs jāmeklē iespējas, lai speciālisti varētu saņemt atkārtotas apmācības. Mēs ļoti ceram, ka Helsinku Universitātes slimnīcas kolēģi būs atsaucīgi un operatīvi šādas apmācības varēs arī mums nodrošināt,” teica Dambiņa.
Kā atzina Pusaudžu resursu centrā, digitālā terapija pavēra jaunu iespēju laicīgāk palīdzēt jauniešiem, kamēr grūtības nav ļoti samilzušas. Pētījumi rāda, ka tā ir efektīva viegliem un vidēji smagiem traucējumiem. Lielākās grūtības, kādas pusaudžus un jauniešus skāra, bija depresijas simptomātika, enerģijas trūkums, nespēks, trauksme un miega traucējumi. Centrā arī norādīja – uz nākotni raugoties, būtu svarīgi, ka šādas digitālās psiholoģiskās konsultācijas būtu pieejamas arī pieaugušajiem, kā arī būtu vērtīgi ieviest arvien jaunas digitālās programmas, piemēram, par miega traucējumiem vai citiem traucējumiem, ar ko pietiekami daudz cilvēku Latvijā saskaras.
