ĪSUMĀ:
Lai arī daudziem varētu šķist, ka Vidzemē dzīvo pārtikuši cilvēki, jo šeit ir daudz sakoptu pilsētu un uzņēmumu, statistika tomēr uzrāda daudz sliktāku ainu. Galvenā ir Vidzemes pilsēta Valmiera, kur dzīves līmenis ir otrs lielākais aiz Rīgas, proti, iekšzemes kopprodukts (IKP) te sasniedz 28 tūkstošus uz vienu iedzīvotāju, bet kopumā situācija ir daudz bēdīgāka. Pēdējie IKP dati rāda, ka Vidzemei priekšā ir ne tikai Rīgas un Pierīga, bet arī Kurzeme un Zemgale. Vidzemes attīstība nav vienmērīga, un arī iedzīvotāju tajā nav daudz.
Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem vēlētāji Vidzemē bija visaktīvākie, pie vēlēšanu urnām devās vairāk nekā 66 % balsstiesīgo, arī Valmieras novadā vēlētāju aktivitāte sasniedza 66,8 %. Izteiktu pārsvaru Valmieras novadā pirms četriem gadiem ieguva toreizējās koalīcijas partijas, kā arī reģionāli orientēti politiskie spēki.
Valmierā topā politiskie spēki, kas sevi pierādījuši vietvarā
Atbildot uz jautājumu par to, ko atbalstīs 15. Saeimas vēlēšanās, valmierieši vēl nav izlēmuši. Arnis Melderis vēl domā, par ko balsot, jo uzskata, ka iepriekš ievēlētajiem darbs nav gājis no rokas.
Lēmumu vēl nav pieņēmusi arī Sintija no Valmieras. Viņa stāstīja: “Neesmu sekojusi līdzi. Tieši ar draugiem runājām, ka ir jāiet vēlēt, bet es vēl neesmu paskatījusies, par ko vēlēt. Vēlēt es eju vienmēr, bet netaisu sarakstiņus un nevelku “check” pie tā, ko ir izdarījuši vai nav.”
Vidzemes augstskolas pētniece un lektore Anna Broka skaidroja, ka Valmieras iedzīvotāju izvēli aizvadītajās Saeimas vēlēšanās noteica divi faktori. Vēlētāji balsoja par politiskajiem spēkiem, kuri sevi ar darbiem jau ir pierādījuši vietējā pašvaldībā, tai pašā laikā atbalstu guva arī politiskais spēks ar izteikti reģionāli orientētu programmu.
Foto: Novadu Ziņas LTV Vidzemes augstskola
“Pagājušais periods bija smags saistībā ar visiem kovidiem, pēckovidiem, enerģijas krīzi, Ukrainas karadarbības sākšanos un tā tālāk. Tie nebija lokālie jautājumi, tie bija valsts mēroga jautājumi, kuri bija jārisina. Un šeit bija nepieciešams ātri reaģēt. Es domāju, ka problēma bija tajā, ka centralizētā vara vienkārši nespēja vēl papildu resursus ieguldīt šādā reģionālās varas uzturēšanā,” stāstīja pētniece.
Broka vēl uzsvēra, ka valdošo politisko partiju programmas krasi neatšķiras. Piedāvātais lielā mērā saskan ar jau esošo reģiona attīstības kursu, aizvien izceļot atbalstu ģimenēm, darba spēka jautājumu un uzņēmējdarbības attīstību. Tomēr, viņasprāt, iedzīvotāju atbalsts valdošajiem spēkiem Valmierā un Ziemeļvidzemē pašlaik nedaudz izsīkst. Galvenokārt tāpēc, ka politiķi koncentrējas centralizētu valsts jautājumu risināšanai un komunikāciju ar reģionu iedzīvotājiem ir atstājuši otrajā plānā.
Pētniece sacīja: “Es gan negribu prognozēt ļoti, bet es teikšu, ka no Vidzemes puses vai vismaz no šī reģiona būs redzams, ka “Jaunajai Vienotībai” nebūs atbalsts tik liels, jo nav strādāts ar vēlētājiem reģionā.”
Uzņēmējs sagaida vairāk atbalsta
No 19 sarakstiem, kuri startēja 14. Saeimas vēlēšanās 17 partiju programmās uzsvars likts uz atbalsta uzņēmējdarbībai, tai skaitā administratīvā sloga mazināšana. Tomēr, spriežot pēc reālu uzņēmēju pieredzes, solītais atbalsts palicis vien uz papīra. Viens no lielākajiem darba devējiem Valmierā un Vidzemē ir ražošanas uzņēmums “Valmieras stikla šķiedra”. Tā valdes loceklis Ģirts Vēvers uzsver, ka politiķiem ir interese par uzņēmējiem, bet darbu trūkst.
“Pietrūkst palīdzības un rezultāta, un sapratnes. (..) Varbūt nodokļu, investīciju piesaistes, skaidrības. Bet lielais, kas skar mūs kā lielu, energoietilpīgu uzņēmumu, ir enerģijas politika, enerģijas atbalsts, konkurētspēja un darbaspēks. (..) Mūs interesē konkurētspēja Valmierā, Latvijā, salīdzinot ar šāda paša veida uzņēmumiem Eiropā. Mēs cīnāmies par to šodien, lai Latvijā kaut kādā veidā energoietilpīgiem uzņēmumiem arī nāktu valdība pretī, lai mēs spētu noturēties ar to savu konkurētspēju kopīgā pasaules, ne tikai Eiropas tirgū,” stāstīja Vēvers.
Foto: Novadu Ziņas LTV Ražošanas uzņēmums “Valmieras stikla šķiedra”.
Kā otru būtisku šķērsli straujākai ekonomiskajai izaugsmei Vēveris min darbaspēka trūkumu. Kamēr atsevišķi politiskie spēki valsts līmenī skaļi iestājas pret imigrāciju un trešo valstu darba spēka piesaisti, ražošanā izteikti trūkst darba roku. “Bez trešo valstu pilsoņiem mēs nevaram,” uzsvēra Vēveris, skaidrojot, ka alternatīva būtu dzimstības palielināšana Latvijā, bet arī tas neatrisinātu darbaspēka problēmu īstermiņā.
Uzņēmējs sacīja: “Kādam ir jāsēžas pie galda un jāsaprot, ka kaut kur būs šī šķēre pēc nepieciešamības papildu darbaspēkam, no trešo valstu puses ievestā. Uzņēmēji bez tā neiztiek. Bet izcelt lozungu, ka mēs spēsim nodrošināt ražošanu šeit, Valmierā, tikai un vienīgi ar vietējo darbaspēku. Nu, tad lai man nāk kāds to parāda, kā to izdarīt. Uzklausīšu.”
Laukos atbalstu gūst konservatīvie un reģionālie politiskie spēki
Valmieras novada lauku pagastos un mazpilsētās aizvadītajās Saeimas vēlēšanās lielāku atbalstu guva konservatīvie un reģionāli orientētie politiskie spēki. Šāda aina iezīmējās arī Strenčos, mazpilsētā, kurā dzīvo aptuveni 1000 iedzīvotāju. Šeit ar krietnu dažādu medikamentu sainīti rokā Latvijas Radio sastapa pensionāru Zigurdu Holšteinu. Viņš balsot iešot, bet nezina vēl spēku, par ko balsot.
Vīrietis stāstīja: “Īsti nevienam neveicās ar darbiem. Vēlē, kā gribi, bet cerības paliek cerības parasti. Lai uz laukiem kādreiz atbrauc, apskatās, kā reāli cilvēki dzīvo. Viņi savā pasaku pasaulē tur oksidējās. Gribētos lielāku pensiju. Visu mūžu nodokļi maksāti – 200 eiro invalīdu pensija. Tā kā drusku pamaz ir.”
Tikmēr uzrunātie pašvaldības iestāžu pārstāvji uzsver vietvaras ieguldījumu mazpilsētas attīstībā, bet arī pauž izpratni par sarežģītajiem un nozīmīgajiem lēmumiem, kas jāpieņem visas valsts mērogā.
Strenču pilsētas bibliotēkas vadītāja Inguna Dukure uzskata, ka aizvadītie četri gadi ievēlētajiem deputātiem bija smagi, jo nācās risināt vairākas valstiskas krīzes.
Foto: Novadu Ziņas LTV Strenču kultūras nams
“Ir pat saprotams, ka sākotnējās labās apņemšanās, iespējams, ir palikušas gaidu līmenī un, gluži vienkārši, jaunos apstākļos tādas arī nevar izpildīt. Priecē, ka aktualizēti tiek jautājumi, kas sabiedrībā ir svarīgi. Tā ir izglītība, medicīna un, protams, pāri visam drošība.”
Bet Strenču kultūras nama vadītāja Sarmīte Cīrule vairāk izceļ atsevišķu politiķu veikumu, nevis kādas partijas padarīto. Vislielāko neapmierinātību viņa pauž par stabilitātes trūkumu valdībā un ministru mainību. Runājot par nepadarītajiem darbiem, Cīrule velta kritiku divām jomām – izglītībai un sociālajai drošībai.
“Es domāju, ka nepadarītās lietas ir izglītībā. Kad šobrīd sākās skola un tu nezini, kas notiks ar eksāmeniem. Tad arī atbalsts daudzbērnu ģimenēm nav sakārtots līdz galam. Man liekas, ka arī seniori tā bišķiņ ir nostumti. Tās pensijas tomēr ir mazas,” sacīja Cīrule.
Sedā iedzīvotājus brauc uzrunāt opozīcijas partijas
Valmieras novadā 11 kilometru attālumā no Strenčiem atrodas Seda. Šī vieta būtiski atšķiras no apkārtējām teritorijām gan iedzīvotāju sastāva, gan arī viņu politisko uzskatu un simpātiju ziņā. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem tur dzīvo aptuveni 1100 iedzīvotāju, vairāk nekā 30 % Sedas iedzīvotāju ir nepilsoņi. Ņemot vērā, ka Sedā dzīvo daudz krievvalodīgo, balsošanas tendences būtiski atšķiras no citiem apkārtnes pagastiem. Tā notika arī aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, kad izteiktu atbalstu Sedā guva krievvalodīgo vēlētāju auditorijai orientēti politiskie spēki. Tiesa gan, vēlētāju aktivitāte Sedā bija krietni zemāka nekā Valmieras novadā kopumā. Balsot devās 305 mazpilsētas iedzīvotāji.
Foto: Novadu Ziņas LTV Sedas pilsēta
Seniore Anda Kociņa Sedā dzīvo aptuveni 50 gadus, kādreiz viņa strādājusi par laboranti Sedas slimnīcā. Kundze uzsver, ka ar vietējiem daudz strīdējusies par politiskajiem uzskatiem. Tomēr atskatoties uz aizvadītajiem četriem gadiem, Kociņa izceļ nesakārtotību veselības aprūpē un papildu finanšu slogu senioriem, kuru rada par receptēm ieviestā nodeva. Kociņai mēnesī tas izmaksājot 10 līdz 12 eiro, jo jāizņem septiņas astoņas receptes.
“Gaisa grābšļus es neņemu pretī. Lielos solītājus, kas tur tūkstošus sola. Skatos apmēram programmas,” savu izvēli skaidroja Kociņa.
Augusta vidū Sedā aizvadīti pilsētas svētki. Kā iespēju par sevi pastāstīt tos izmantojuši vairāki opozīcijā esošie politiskie spēki. Viņi cilvēkus aktīvi uzrunājuši un filmējuši dažādus video. Sedas pilsētas bibliotēkas vadītājs Arsenijs Daniels Cepeļevs uzskata, ka mazpilsētā šāda pieeja atrod dzirdīgas ausis.
“Cilvēki pret viņiem izturējās ar uzticību. Bija gājuši klāt, runājuši ar tiem pārstāvjiem. Es redzēju smaidus uz sejām. Tas nozīmē, ka sarunas viņiem bija notikušas veiksmīgas. Vairāk tie būtu kaut kāda veida palīdzības sniegšanas mirkļi tiem cilvēkiem. Viņiem ir kaut kādas problēmas ar kaut ko. Un tām problēmām arī ir ilgāki gadi, problēmas netika risinātas uzreiz. Un cilvēki mūsu vietā vēršas pie tām partijām pēc palīdzības, lai viņi arī palīdzētu kaut kādā veidā atrisināt. Cik es zinu, tajās partijās arī ir vairāki cilvēki ar juridisku izglītību. Tātad viņi var pamatoti un skaisti palīdzēt viņiem atrisināt [problēmas],” skaidroja vīrietis.
Foto: Novadu Ziņas LTV Sedas pilsēta
Arsenijs Daniels Cepeļevs Sedā ir uzaudzis un pabeidzis skolu. Pašlaik jaunietis mācās Latvijas Universitātē un savu nākotni saista ar dzimto mazpilsētu. Viņš uzskata, ka politiķiem vairāk uzmanības jāvelta jauniešu atbalstam.
“Man tomēr vienmēr bija svarīgi palikt te un mēģināt šo vietu kaut kādā veidā attīstīt, nepamest.
Tomēr, kā saka, kādam ir jāuzņemas šī iniciatīva. Es tomēr domāju vairāk par attīstību, interešu izglītības attīstību. Varbūt kaut kādā veidā, runājot tieši par Sedu, varētu kaut ko vairāk jauniešiem rīkot. Būtu svarīgi padomāt arī par senioru grupu,” stāstīja Cepeļevs.
Sedā Latvijas Radio satika arī vairākus seniorus nepilsoņus. Olga Ivanovska tur dzīvo vairāk nekā 60 gadus, kundze piedalīties vēlēšanās nevar, bet politiskajām norisēm valstī līdzi seko.
“Es domāju, ka balsot vajag, bet nevis par tiem, kuri tikai tukši runā, bet par tiem, kuri var kaut ko izdarīt un grib kaut ko izdarīt, lai mums dzīvot būtu kaut nedaudz vieglāk. Citādāk sanāk tā, ka man ir četri mazbērni, ir izglītība, visu izmācījās, bet darba nav,” stāstīja Ivanovska.
Neformālā sarunā pie vietējā veikala vairākas nepilsones atzina, ka zvejot vēlētāju balsis uz Sedu opozīcijā esošie spēki braukuši vienmēr, bet pēc vēlēšanām tā arī nozūdot un par šejieniešiem vairs neliekoties ne zinis.
Neatkarīgi no tā, vai izvēli izdarīt pēc deputātu paveiktajiem darbiem, piedāvātajām programmām vai solījumiem sociālajos medijos, Valmieras novadā satikto cilvēku vēstījums ir viens – 3. oktobrī katram ir jāiet uz vēlēšanām, jo tā ir vienīgā iespēja ietekmēt to, kā dzīvosim turpmākos četrus gadus.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī. 15. Saeimas vēlēšanām iesniegti 14 kandidātu saraksti.
No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā šādos laikos:
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.
