Ķemeri pilotprojektam nav paredzēti nejauši – pirms diviem gadiem stipro lietusgāžu dēļ radās plūdi.
“Lielu lietusgāžu rezultātā kanalizācijas tīkls var pārplūst un piesārņot šo lietus ūdeni, un tā nokļūšana dabā, protams, ir kategoriski nevēlama. Līdz ar to jāmeklē risinājumi, lai ar šo problēmu tiktu galā,” teica Aivars Kamarūts, SIA “Jūrmalas ūdens” projekta ieviešanas vienības vadītājs.
Sākotnēji Ķemeros pie Durbes ielas kanalizācijas sūkņu stacijas paredzēts izbūvēt nelielu, līdz 50 kvadrātmetru pazemes tvertni. Tur izmantos arī apzaļumotu lietusdārza tipa risinājumu, kas ūdeni īslaicīgi aizturētu un palēninātu tā plūsmu, ļaujot nosēsties daļiņām, bet ūdens kvalitātes uzlabošanā piedalīsies augsne, augi un mikroorganismi.
“Attīrīšanas process noteikti nav balstīts tikai uz augiem. Tur notiek gan šie mehāniskie procesi – filtrēšana un izgulsnēšana, gan bioloģiskie procesi, kas saistīti ar tiešu baktēriju darbību notekūdeņos un dabā. Inženieru uzdevums ir intensificēt šos apstākļus, kas ir nepieciešami baktēriju darbībai. Tā ir bioloģiska attīrīšanas iekārta,” skaidroja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta profesore Linda Grinberga.
“Jūrmalas ūdens”. Foto: Novadu Ziņas LTV”Jūrmalas ūdens”. Foto: Novadu Ziņas LTV”Jūrmalas ūdens”. Foto: Novadu Ziņas LTV
Attīrīšanas iekārtām tiks uzstādīti arī papildu sensori, kas nepārtraukti sekos situācijai sistēmā.
“Ar sensoru palīdzību varēsim jau iepriekš redzēt, ka tīklā rodas kādas problēmas, negaidot, kad šīs problēmas sasniedz tādu apjomu, ka tīkls jau pārplūst,” teica Aivars Kamarūts.
Iecerētās pārmaiņas atbalsta arī Ķemeru iedzīvotāji.
“Viennozīmīgi vērtīgs [projekts], jo te ir suņu apmācības laukums un viens otrs suns dzēra tieši no peļķēm, kad tās trakās lietavas bija.
Tā ka tas ir ļoti, ļoti labi,” saka Ķemeru iedzīvotājs Ivans.
Ķemeri būs tikai viena no vietām, kur jaunā pieeja tiks pārbaudīta. Kopumā paredzēti pilotobjekti Jūrmalā, Igaunijā un Somijā. Iegūto pieredzi vēlāk varēs izmantot, plānojot līdzīgus risinājumus arī citviet Baltijas jūras reģionā.
“Ilgtspējīgi risinājumi būs arvien biežāk vajadzīgi arī Latvijā, jo mēs redzam, ka klimata pārmaiņu rezultātā lietus epizodes kļūst arvien intensīvākas un arī retākas.
Līdz ar to tādas tradicionālas uztveršanas un attīrīšanas iekārtas vairs neglābj. Mums ir jāpievēršas tieši ilgtspējīgiem risinājumiem, kas palīdz arī šādos klimata pārmaiņu laikos,” uzsvēra Linda Grinberga.
Projektā paredzēts izstrādāt arī datos balstītu sistēmu, lai noteiktu vietas, kur piesārņojuma risks ir visaugstākais un ieguldījumi nepieciešami vispirms. Ķemeros darbus plānots pabeigt 2028. gadā.
Kopējais finansējums ir aptuveni 1,7 miljoni eiro, no kuriem 663 tūkstoši paredzēti Jūrmalai.
