Saeimas sastāvs būtiski mainīsies
Oficiāli vēlēšanu rezultātus apkopos vēlāk, bet jau pašlaik redzams, ka Saeimā būs daudz jaunpienācēju. Lauvas tiesa no viņiem – “Apvienotā saraksta” frakcijā, kurā būs 41 deputāts. Šo vēlēšanu uzvarētāju sarakstā ir gan visvairāk balsojumu “par” saņēmušie, gan arī “pret” atzīmju līderi, kuri Saeimā nav ievēlēti. Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, mainīsies arī valsts budžeta finansējums partijām.
Rekordlielu finansējumu nākamajos gados saņems “Apvienotais saraksts”, bet bez valsts finansējuma paliks tie politiskie spēki, kuri nav pārvarējuši 2 % barjeru.
Valdības veidošanas sarunas – jau sākušās
Tagadējais un potenciāli arī nākamais premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) valdības veidošanas procesā sola vērtēt, kuras partijas gatavas atmest neizpildāmus solījumus.
Par ticamākajiem sadarbības partneriem nākamajā valdībā nosauc esošos koalīcijas sabiedrotos – Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”. Atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem šīm trim frakcijām Saeimā būs 58 balsis no 100.
Valsts prezidents pirmdien un otrdien tiekas ar visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem. Pirmdien viņš tikās ar “Apvienoto sarakstu”, “Latvija pirmajā vietā”, “Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši” un Nacionālo apvienību, bet otrdien tiksies ar “Progresīvajiem” un “Jauno Vienotību”. Pēc tam arī gaidāms prezidenta paziņojums par to, kuru viņš nominēs jaunās valdības izveidei.
Lielā komanda būs jānotur
Pēc vēlēšanu rezultātu apkopošanas bieži izskanējis pārsteigums par ievērojamo “Apvienotā saraksta” pārsvaru, ko skaidro gan ar iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, gan arī politiskā spēka apņemšanos panākt valsts ekonomisko izrāvienu.
Eksprezidents Valdis Zatlers uzsvēris – vēlēšanu uzvarētājam būs jāprot turēties pretī centieniem sašķelt Latvijā lielāko frakciju Saeimā. Vienlaikus viens no “Apvienotā saraksta” līderiem Edvards Smiltēns izteicies, ka sabiedrību šķeļoši jautājumi nedrīkst kļūt par prioritāriem nākamajā Saeimā.
Nākamās valdības veidošanā jāvienojas par sadarbību, kas ļautu arī mazākajiem koalīcijas partneriem ietekmēt lēmumus – tā norādījusi Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.
Interesi piedalīties valdības veidošanas sarunās pauduši arī citu ievēlēto politisko spēku pārstāvji
Vēlēšanās 2. vietu un 17 mandātus ieguvušās partijas “Latvija pirmajā vietā” vadītājs Ainārs Šlesers paudis gatavību iesaistīties valdības veidošanas sarunās, kā arī īpaši uzsvēris Latgales vēlētāju plašo mandātu viņa veidotajam spēkam.
Uzsverot valdības veidotāju galveno fokusu uz ekonomisko problēmu risināšanu, partijas “Progresīvie” vadītājs Andris Šuvajevs sarunā ar potenciālo premjera amata kandidātu Kulbergu likšot akcentu uz cilvēktiesību jautājumiem un neatkāpšanos no tiem. Savukārt “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” būšot gatavi skaļam darbam Saeimas opozīcijā, pauda partijas vadītāja Jūlija Stepaņenko.
Citos politiskajos spēkos briest pārmaiņas
Ne visi pēc 15. Saeimas vēlēšanām var ļauties svinībām. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pašreizējais vadītājs Armands Krauze pēc ZZS neiekļūšanas Saeimā pat apsver aiziešanu no politikas. Vien 7 mandātus guvušās “Jaunās Vienotības” vadītāja, ekspremjere Evika Siliņa varētu apvienības vadības grožus nodot kādam citam.
Tāpat aizejošās valdības veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”), kurš, vadoties pēc provizoriskajiem rezultātiem, netika pārvēlēts parlamentā, paziņojis, ka atkāpsies no “Vienotības” domes priekšsēdētāja amata un “paies malā” no aktīvas darbības partijā. Līdz jaunas valdības izveidei viņš joprojām pildīs veselības ministra amata pienākumus.
Pēc “Saskaņas centra” neiekļūšanas Saeimā no partijas vadības aizgājis arī politikas veterāns Jānis Urbanovičs.
Savukārt pēc tam, kad partija “Stabilitātei!” ieguvusi tikai 1,997 % vēlētāju atbalstu, nav ievēlēta Saeimā un arī zaudēs valsts finansējumu, uz Baltkrieviju aizbēgušais partijas līderis Aleksejs Rosļikovs neplāno atgriezties Latvijā.
Pārdomas par risinājumiem vēlēšanās
Šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem vēlētājiem bija visplašākās iespējas nodot balsi glabāšanā, taču tieši tas vēlēšanu naktī aizkavēja balsu skaitīšanu. Tā sākās tikai ap pusnakti, daudzos iecirkņos darbinieki gaidīšanas režīmā pavadīja līdz pat četrām stundām.
Lai nākamajās Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšana noritētu raitāk, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris apņēmies līdz šā gada beigām rosināt izmaiņas.
Izskan arī viedokļi, ka vēlēšanu kārtības vienkāršošanas dēļ tomēr nebūtu jāgroza Satversme.
Kiberuzbrucēji vēlēšanās nesekmīgi “taustījušies gar infrastruktūru”
Uzbrucēji mēģināja, piemēram, reģistrēt domēna vārdus un veidot tīmekļa vietnes, kas ir ar nosaukumiem līdzīgas Latvijā populārajiem medijiem. Tai skaitā arī Centrālajai vēlēšanu komisijai kā organizācijai.
Saskaitīti 1059 iecirkņi no 1059
Atjaunots: 05.10. plkst. 14:25
Atvainojamies par sākotnēji, 4. oktobrī, pieļauto tehnisko kļūdu provizorisko vēlēšanu rezultātu attēlojumā, kas attēloja kopējos sarakstu kandidātu saņemtos “par” un “pret”, nevis ievēlēto deputātu sarakstu apgabalos. Dati tika ielasīti no CVK datubāzes, un, kamēr tika ieviests gala aprēķins, šis starprezultāts kļūdaini bija redzams portālā. To esam novērsuši 5. oktobrī, un pašlaik ir redzams saskaņā ar provizoriskajiem LSM.lv aprēķiniem ievēlēto deputātu saraksts. Tie nav gala rezultāti, oficiāli ievēlēto deputātu sarakstus apstiprinās CVK.
Saskaitīti 1059 iecirkņi no 1059
Atjaunots: 05.10. plkst. 14:25
